Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un oglekļa dioksīda (CO₂) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana
Pētījuma mērķis ir identificēt un raksturot oglekļa ienesi augsnē nozīmīgākajās laukkopības sistēmās, izstrādāt augsnes oglekļa uzkrājuma izmaiņu un N₂O emisiju prognozi lauksaimniecībā izmantojamās minerālaugsnēs 2017.‑2050. gadā atbilstoši pētījuma “Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam” lauksaimniecības zemes izmantošanas un ražošanas prognozēm un novērtēt lauksaimniecībā izmantojamās zemēs īstenojamo ietekmes uz klimata izmaiņām mazināšanas pasākumu saimniecisko efektu, pārrēķinot uz izmaksām, ko rada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums par 1 tonnu CO₂ ekv.
Projekta vadošais partneris: LVMI Silava.
Plānotās aktivitātes un rezultāti
Aramzemes ir CO2 piesaistes avots, un saimnieciskās darbības intensifikācija, kas nodrošina kultūraugu produktivitātes pieaugumu, sekmē arī oglekļa akumulāciju augsnē. Kultūraugu produktivitātes pieaugums vērtējams kā nozīmīgākais pasākums ietekmes uz klimata izmaiņām mazināšanai nacionālā mērogā. Saglabājoties esošajam kultūraugu produktivitātes līmenim, aramzemes nākotnē kļūs par nelielu CO2 un N2O emisiju avotu, tāpēc produktivitātes paaugstināšana ir virzāma kā nozīmīgākā prioritāte lauksaimniecības attīstībā saistībā ar ietekmes uz klimata izmaiņām mazināšanas mērķiem. Yasso modelis nerada priekšstatu par absolūtajām oglekļa uzkrājuma vērtībām minerālaugsnēs, ka arī nav izmantojams bez t.s. “kalibrēšanas” perioda. Pētījuma turpmākajos etapos ir jānovērtē Yasso15 versijas pielietošanas iespējas, raksturojot oglekļa uzkrājuma absolūtās vērtības, kā arī sākotnējā organisko vielu sadalījuma šķīdības pakāpēs ietekme uz aprēķiniem, aizstājot Somijā iegūtos datus ar Latvijas apstākļos pārbaudītiem rādītājiem. Oglekļa uzkrājuma minerālaugsnēs izmaiņu vērtējums laukkopības sistēmās, kas ietver ilggadīgo zālāju, ganību un sēto zālāju apsaimniekošanu, tajā skaitā bioloģiskā lauksaimniecība, balstās uz oglekļa ieneses rādītājiem, kas ne Latvijā, ne arī Somijā, kur iegūti aprēķinos izmantotie dati, nav pārbaudīti, tāpēc šo sistēmu un ar tām saistīto pasākumu klimata izmaiņu mazināšanai ietekmi varēs objektīvi novērtēt tikai pēc ieneses rādītāju precizēšanas. Sākotnējā datu analīze, salīdzinot lauku pupu faktisko un aprēķinos pieņemto ražību apstiprina nepieciešamību izstrādāt biomasas ieneses pārrēķinu koeficientus konvencionālajām un bioloģiskajām laukkopības sistēmām, kas raksturotu izplatītākās kultūraugu grupas un augu maiņas.
12 000 EUR.