Pārlekt uz galveno saturu

Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisiju robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) sasaiste ar oglekļa piesaisti un tā uzkrāšanu aramzemēs, ilggadīgajos zālājos un mitrājos (S330)

Projekta numurs
10.9.1-11/18/929-e
Struktūrvienības kods
S330
Sadarbības partneri

LAD

Mērķis

Pētījuma nepieciešamību nosaka vairākas aktualitātes, kas iezīmē lauksaimnieciskajai ražošanai un zemes izmantošanai aktuālus jautājumus klimata pārmaiņu radīto izaicinājumu kontekstā – izpratnes veidošana par SEG emisijas samazinošiem pasākumiem un to izmaksu efektivitāti, par virzību uz oglekļa neitrālu lauksaimniecību, par lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti un tās ietekmi uz SEG emisijām. Šo aktualitāšu risināšanai izvirzīts sekojošs projekta mērķis: izvērtēt oglekļa piesaistes un uzkrāšanas iespējas Latvijā un integrēt tās Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisiju robežsamazinājuma izmaksu līknē.

Šajā pētījumā tika aktualizēts valsts pētījumu programmas EVIDEnT ietvaros izstrādātais MACC SEG emisiju samazinošiem pasākumiem lauksaimniecību, un papildināts ar diviem jauniem pasākumiem, t.i. “Paludikultūras (niedres (būvniecībai)) aramzemē uz organiskajām augsnēm” un “Ilggadīgo stādījumu (krūmmellenes) ierīkošana organiskajās aramzemēs”, kas ir saistīti ar zemes izmantošanu un zemes izmantošanas maiņu. Tāpat pētījuma ietvaros tika veikta 23 pasākumu analīze parādot to ietekmi gan lauksaimniecības, gan ZIZIMM sektorā. Kopumā jāsecina, ka lielākajai daļai pasākumu savstarpējā ietekme ir neitrāla (12 pasākumi). Tikai 3 pasākumiem ietekme abos sektoros ir pozitīva, kas nozīmē, ka abos sektoros notiek SEG samazināšana. 2 pasākumiem ietekme nav viennozīmīga, jo trūkst pētījumu. Savukārt 6 pasākumiem konstatēta negatīvas mijiedarbības klātbūtne, kas galvenokārt saistās ar to, ka zaļās masas pieaugums lauksaimniecības sektorā rada papildus emisijas, bet ZIZIMM sektorā caur šo zaļās masas pieaugumu palielinās CO2 piesaiste. Pētījuma gaitā tika konstatēts, ka daļai no pasākumiem, kas ir iekļauti papildinātajā MACC, bez SEG emisiju samazināšanas potenciāla piemīt arī CO2 piesaistes un C uzkrāšanas potenciāls. Tāpēc tika veikts šo pasākumu CO2 piesaistes un C uzkrāšanas efektivitātes izvērtējums.
Pētījuma rezultātā konstatēts, ka SEG emisiju samazināšanas kontekstā svarīga ir pārdomāta un mērķtiecīgi veidota augkopības kultūraugu sējumu struktūra un izmantotā tehnoloģija, jo dažādiem kultūraugiem un to audzēšanas tehnoloģijām ir atšķirīga SEG emisiju intensitāte. Izvērtējot situāciju Latvijā, secināts, ka SEG emisiju intensitāte augkopības produkcijai 2015. gadā, rēķinot uz kg produkcijas, ir būtiski augstāka tehniskajiem augiem (0,17 kg CO2 eq produkcija kg-1), savukārt graudaugiem SEG emisiju intensitāte ir par 58% zemāka (0,097 kg CO2 eq produkcija kg-1). Tas ir saistīts ar to, ka tehnisko augu audzēšanai tiek patērēts vairāk ražošanas resursu, galvenokārt N minerālmēslojums, nekā graudaugiem. Salīdzinot situāciju Latvijā ar situāciju pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs, jāsecina, ka Latvijā ir zemākā SEG emisiju intensitāte uz 1 kg graudu. Attiecībā uz Latvijā saražotā piena SEG emisiju intensitāti, secināts, ka piena ražošanā vērojama pozitīva virzība uz emisiju mazietilpīgu produkcijas ražošanu – laika periodā no 2005. – 2015. gadam SEG emisijas uz 1 kg piena ir samazinājušās par 28%, tuvinot Latviju vidējam Eiropas Savienības dalībvalstu rādītājam. Analizējot liellopu gaļas ražošanas attīstību Latvijā un tās ietekmi uz SEG emisijām, secināts, ka statistikas dati norāda uz to, ka Latvijā notiek negatīva virzība uz SEG emisiju intensitātes palielināšanos – laika periodā no 2005. – 2015. gadam SEG emisijas uz 1 kg liellopu gaļas ir
3
palielinājušās par 47%. Arī Eiropas Savienības dalībvalstu kontekstā Latvija ierindojas to valstu vidū, kur SEG emisiju intensītā liellopu gaļai ir viena no augstākajām. Tomēr analizējot situāciju detalizētāk, pētījuma autori konstatēja, ka šāda situācija ir izveidojusies statistikas datu uzskaites rezultātā, kas neatspoguļo patieso situāciju nozarē.
Pētījuma rezultāti ir praktiski izmantojami lauksaimniecības un klimata politikas veidotājiem, kā arī lauksaimnieku un sabiedrības izglītošanai par zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas pasākumu, kas vērsti uz oglekļa piesaisti un uzkrāšanu aramzemēs, ilggadīgajos zālājos, mitrājos, efektivitāti SEG emisiju samazināšanas kontekstā.
Projekta izpildes laiks: 01.04.2018. – 30.12.2018.
Projekta izpildītāji: Dina Popluga, Kaspars Naglis-Liepa, Dzidra Kreišmane, Arnis Lēnerts, Irina Pilvere, Aleksejs Nipers, Ainārs Lupiķis, Kristīne Valujeva, Kristaps Makovskis, Sandris Ancāns, Dainis Barkāns.

Plānotās aktivitātes un rezultāti

Pētījuma mērķa sasniegšanu nodrošina šādu uzdevumu izpilde:
1. Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisiju robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) papildināšana ar pasākumiem, kas veicina oglekļa piesaisti un tā uzkrāšanu aramzemēs, ilggadīgajos zālājos un mitrājos, un to praktiska aprobēšana.
2. SEG emisiju ietilpības izvērtējums galvenajiem lauksaimniecības produktiem un to samazināšanas iespējas.
3. Latvijas lauksaimniecības MACC popularizēšana un starptautiskās dimensijas veidošana.

Iestādes loma projektā
Projekta iesniedzējs
Projekta uzsākšanas datums
Projekta beigu datums
Projekta budžets

29 858.00 EUR

Projekta vadītājs
Dina Popluga
Projekta iestāde
LLU
Pievienots 21/05/2018