Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisiju, kā arī un CO2 piesaistes (aramzemēs un zālājos) robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) pielāgošana izmantošanai lauksaimniecības, vides un klimata politikas veidošanā (S344)

Klimata pārmaiņas rada izaicinājumus un lauksaimnieciskajai ražošanai aktuālus risinājumus gan Latvijā, gan visā pasaulē. Lauksaimniecība veicina siltumnīcefektu, bet vienlaikus saglabā arī potenciālu klimata pārmaiņu mazināšanas jomā. Viens no veidiem, kā apzināt lauksaimniecības potenciālu siltumnīcefekta izraisošo gāzu (SEG) emisiju samazināšanas jomā, ir veidot SEG emisiju samazināšanas robežizmaksu līknes (marginal abatement cost curve, turpmāk tekstā - MACC), kas kalpo kā ērts rīks dažādu SEG emisiju samazinošo pasākumu efektivitātes novērtēšanai un klimata politikas plānošanai. Dažādu valstu, t.i. Īrijas, Dānijas, Apvienotās Karalsites, Francijas, mēģinājumi MACC veidošanā (O'Brien et al., 2014; Danish Government, 2013; Eory et al., 2013; Pellerin et al., 2013; Schulte et al., 2012) parāda, ka SEG emisiju samazinošo darbību un izmaksu izvērtēšanai var izmantot vairākas pieejas. Valsts pētījumu programmas „Latvijas ekosistēmu vērtība un tās dinamika klimata ietekmē – EVIDEnT” ietvaros ir veikts pirmais mēģinājums 15 SEG samazinošo pasākumu efektivitātes izvērtēšanā, kas balstījās uz sadalošo (disaggregate) pieeju un lauku saimniecību tipoloģiju (Popluga et al., 2017), un izveidotas lauksaimniecības SEG emisiju MACC tipiskām Latvijas saimniecību grupām jeb klasteriem (tādi tika identificēti 5). Šīs līknes atspoguļo SEG emisiju samazināšanas potenciālu un SEG samazināšanas izmaksas pasākumiem, kas ir tieši saistīti ar lauksaimnieciskās ražošanas praksi un ir vērsti uz efektīvu mēslojuma lietošanu, augsnes auglības uzlabošanu, kūtsmēslu apsaimniekošanu, ganību apsaimniekošanu. Tomēr praksē lauksaimnieciskā darbība ir cieši saistīta arī ar zemes izmantošanu un zemes izmantošanas maiņu, kas rada gan SEG emisijas, gan veicina oglekļa piesaisti un tā uzkrāšanu augsnē. Tāpat Latvijā ir aktualizējies jautājums par lauksaimniecības ietekmi uz vidi un amonjaka emisiju samazināšanu. Daudzi no pasākumiem, kas ietverti SEG emisiju MACC, pozitīvi ietekmē arī amonjaka emisiju samazināšanu, tāpēc atlasīto pasākumu ietekme jāvērtē plašākā kontekstā. Visi šie apsvērumi nosaka to, ka uzsāktais darbs MACC veidošanās jomā jāturpina un jāpapildina Latvijas lauksaimniecības MACC ar papildus pasākumiem, kā arī jāizstrādā jauna MACC līkne amonjaka emisijas samazinošiem pasākumiem, ietverot. Papildus tam, sākoties sagatavošanās darbiem pirms jaunā Eiropas Savienības finanšu plānošanas perioda (2021.-2027. gads), radusies nepieciešamība pēc dziļākas un detalizētākas izpratnes par izvērtēto SEG un amonjaka emisijas samazinošo pasākumu praktiskas ieviešanas ierobežojumiem, to risinājumiem. Ņemot vērā Latvijas apņemšanos Eiropas Savienības nosprausto SEG un amonjaka emisiju samazinājuma mērķu kontekstā, svarīgi ir apzināt nepieciešamos uzlabojumus datu uzskaitē, zināšanu uzkrāšanā, lai SEG un amonjaka emisijas samazinošo pasākumu ietekme tiktu ietverta SEG un amonjaka emisiju inventarizācijas ziņojumos. Visi šie parakstītie aspekti tiks pētīti šī projekta ietvaros, kura mērķis ir nodrošināt lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisiju un CO₂ piesaistes robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) izmantojamību lauksaimniecības, vides un klimata politikas veidošanā.

Plānotās aktivitātes un rezultāti

Pētījuma mērķa sasniegšanu nodrošinās sekojošu uzdevumu izpilde:

1. Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisiju robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) aktualizēšanas un MACC koncepcijas pielietojuma paplašināšana.

Šī uzdevuma ietvaros notiks SEG emisijas samazinošo pasākumu aktualizēšana un MACC līknes atjaunošana. Lai aktualizētu atlasītos SEG emisijas samazinošos pasākumus, tiks organizēti interaktīvi semināri ar lauksaimniekiem, kas pārstāv 1.-4. klasteri (t.i. 1. klasteris – intensīvas jauktas specializācijas saimniecības, kas lauksaimniecības dzīvniekus pamatā tur iekštelpu novietnēs; 2. klasteris – intensīvas graudkopības saimniecības; 3. klasteris – vidēji lielas jauktas specializācijas saimniecības, kas lauksaimniecības dzīvniekus laiž ganībās; 4. klasteris – bioloģiskās saimniecības). Semināru mērķis būs pārskatīt līdz šim atlasītos SEG emisiju samazināšanas pasākumus, un no praktiskas pielietojamības aspekta izanalizēt tehnoloģiskos ieviešanas risinājumus. Pamatojoties uz semināru rezultātiem, tiks veikta padziļināta SEG emisiju samazināšanas pasākumu analīze un katram pasākumam tiks sagatavots konkrētu tehnoloģisko risinājumu apraksts pasākuma praktiskai ieviešanai attiecīga klastera saimniecībās, kā arī tiks izvērtēti pasākuma ieviešanas radītās saimnieciskās darbības izmaiņas attiecīgā klastera saimniecībās.

Kā arī šī uzdevuma ietvaros notiks robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) koncepcijas pielāgošana un izmaksu efektivitātes novērtēšana amonjaka emisiju samazinošiem pasākumiem.

Šis uzdevums tiks īstenots visa projekta izpildes termiņa laikā pēc sekojoša laika grafika:

2. SEG un amonjaka emisijas samazinošo pasākumu izvērtējums, pasākumu ietekmes ietveršanai SEG un amonjaka emisiju inventarizācijas ziņojumos.

Šī uzdevuma ietvaros tiks detalizēti izvērtēti pasākumu ietekmes novērtēšanai nepieciešamie un šobrīd pieejamie, aprēķinos izmantotie darbības dati, parametri, pieņēmumi un emisijas faktori. Lai nodrošinātu efektīvāku SEG un amonjaka emisijas samazinošo pasākumu ietekmes ietveršanu SEG un amonjaka emisiju inventarizācijas ziņojumos, tiks identificēti nepieciešamie uzlabojumi - darbības dati, parametri, pieņēmumi un emisijas faktori (t.sk. iespējas aizstāt pieņēmumus ar valsts datiem).

Šis uzdevums tiks īstenots, sākot ar ceturto projekta izpildes mēnesi, pēc sekojoša grafika:

3. Latvijas lauksaimniecības MACC popularizēšana un starptautiskās dimensijas veidošana.

Šī uzdevuma ietvaros projekta izpildītāji piedalīsies trīs pasākumos ārpus Latvijas, lai popularizētu projekta rezultātus. Tāpat šī uzdevuma ietvaros projekta izpildītāju komanda sagatavos vismaz vienu zinātnisku publikāciju par iegūtajiem rezultātiem.

Šis uzdevums tiks īstenots pēc sekojoša grafika: