Pētījumi par barības vielu konversiju un optimālo kopproteīna līmeni slaucamo govju barības devās piesārņojuma līmeņa samazināšanai (S349)

   Lopkopības nozare barības konversijas koeficientu vai barības konversijas efektivitāti, kas cieši saistīti ar uzņemto barības līdzekļu pārveidošanas efektivitāti izmanto, lai izmērītu dzīvnieka efektivitāti barības masas pārveidošanā par produktivitātes rādītājiem, dzīvmasu, piena izslaukumu un attiecīgi piena sastāvdaļās. Barības konversijas radītāju nozarē izmanto kā rentabilitātes mērīšanas instrumentu. Barības devas analīze un regulāra barības devas atjaunināšana palīdz ieviest saimniecībā precīzas ēdināšanas nosacījumus. Barības devas sastādīšana ir nogājusi garu ceļu līdz progresīviem datoru modeļiem un sabalansēšanas prasībām, pamatojoties uz daudzām detaļām, kas saistītas ar dzīvnieku un barību. Palielinot dzīvnieku produktivitāti, izmantojot barību ar augstāku sagremojamības koeficientu, kas palielina barības konversijas efektivitāti, ir iespējams samazināt slāpekļa zudumus uz vienu produkcijas vienību, dzīvnieku un saimniecību. Pēc ASV Nacionālās Zinātnes padomes (NRC) datiem zemnieki slāpekļa daudzumu barības devā pārsniedz vidēji par 6.6%, līdz ar to par 16% palielinās slāpekļa daudzums urīnā un par 2.7% mēslos (Jonker et al., 2002). Izēdinot sabalansēto barības devu slaucamām govīm pēc atnešanās, kad uzņemtas barības daudzums var ietekmēt arī dzīvnieka veselības stāvokli, varam nodrošināt produktivitātes un veselības stāvokļa un izmaksu kontroli.  Pieaugot mēslošanas un barības līdzekļu cenai, pieaugot pārtikas drošumam un noteikumiem par barības vielu zudumu samazināšanu, ir radījuši spiedienu, lai uzlabotu lauksaimniecības barības vielu izmantošanas efektivitāti.  Līdz ar to ir svarīgi kontrolēt un samazināt barības vielu zudumus, vērtēt barības vielu izmantošanas efektivitāti slaucamām govīm pie dažāda kopproteīna satura barības devā. Veicot pētījumus ar sagremojamo un nesagremojamo proteīnu un arī šķīstošā proteīna dažādām koncentrācijām, barības devā pie vienāda kopproteīna satura barībā neparādījās būtiska ietekme uz piena produktivitātes rādītājiem, bet tā atspoguļojās palielinātā slāpekļa daudzumā, ko dzīvnieks izvadīja ar urīnu (Haig et al., 2002). Efektīvāka slāpekļa izmantošanās govs organismā sekmē gan vides aizsardzības jautājumu risināšanu, gan samazina piena ražošanas pašizmaksu un ļauj realizēt precīzas saimniekošanas nosacījumus.

Plānotās aktivitātes un rezultāti

1. Veidot 3 slaucamo govju pētījuma grupas pa 8 govīm katrā grupā (LB un HM šķirnes).
2. Sastādīt barības devas slaucamām govīm, ar CP 14%, 16.5% un 17.5%.
3. Veikt lopbarības ķīmiskās analīzes.
4. Noteikt slaucamo govju barības sagremojamību.
5. Veikt piena, urīna un mēslu analīzes.
6. Sagatavot pārskatu par pirmajā gadā iegūtajiem rezultātiem.

Projekta izpildes laika grafiks 2019. Gadā