Pārlekt uz galveno saturu

HENCO2: Mākoņdatu vidē balstīta IT platforma putnkopības produktivitātes uzlabošanai un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai - ER32

finansējuma logo
Projekta numurs
1.1.1.1/19/A/145
Struktūrvienības kods
ER32
Sadarbības partneri

WeAreDots SIA

Mērķis

Projekta mērķis ir attīstīt eko-orientētu IT sistēmu, kas nosaka vispiemērotāko putnu barošanas procesu un zemāko CO2 un NH3 izmešu līmeni katram konkrētam olu un broileru  ražotājam, lai palielinātu produktivitāti, samazinātu slimību izplatību, putnu mirstību, tādējādi arī sekmējot vides aizsardzību, piesaistot nozares vadošos zinātniekus un IT speciālistus.

Vadošais partneris WeAreDots SIA  piedāvā vienkārši lietojamas programmatūras risinājumus, kas bāzēti uz mūsdienīgām tehnoloģijām. Uzņēmums vienmēr cenšas nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus visos procesu un darbību aspektos, izmantojot darbā augsta līmeņa izglītotus un sertificētus IT speciālistus, kā arī nodrošina kvalitatīvu servisu atkarībā no klientu vajadzībām un prasībām.

Viens no WeAreDots izstrādātajiem produktiem ir AIHEN, kas ir specifiska nozares platforma ar mērķi apkopot un grupēt ražošanas datus, kā arī automatizēt biznesa procesus olu ražotājiem. Platformā esošie ražošanas dati tiek glabāti mākonī, kas nodrošina mājputnu nozares ekspertiem un vadībai piekļuvi datiem jebkurā laikā, kas ir nozīmīga prasība putnkopības nozarē. AIHEN mērķis un uzdevums ir nodrošināt centralizētu mājputnu datu glabāšanas un vizualizācijas krātuvi, vajadzības gadījumā to viegli paplašinot, atkarībā no ganāmpulka datiem.

Uzsākot AIHEN platformas ieviešanu pie vairākiem nozares pārstāvjiem, tika secināts, ka ražošanas procesā ir iespējama un arī nepieciešama būtiska modernizācija, ko var panākt, ieviešot jaunus IT risinājumus putnkopības nozarē Latvijā, Baltijā un plašāk ES. Latvijas un Igaunijas mājputnu asociācijas, uzrunājot savus biedrus, veica aptauju, kuras ietvaros tika noteikts ražošanas procesā izmantoto tehnoloģiju līmenis un raksturīgākā problemātika, kā arī identificētas būtiskākās atšķirības, kuras noteiktu tos raksturlielumus, kas ņemami vērā pie datu apstrādes un tālākas analīzes, kā piemēram, dažādas putnu sugas, atšķirības putnu turēšanas veidos u.c. Būtiski pieminēt, ka dabas piesārņojuma mazināšana tika minēta kā viens no tālākās nozares būtiskākajam aspektiem nozares tālākās attīstības tendencēs.

Rezultātā tika secināts, ka būtu nepieciešams izveidot jaunu datu analīzes rīku, kas bāzēts uz mašīnmācīšanās algoritmiem, lai olu un broileru ražošanā panāktu labākus efektivitātes rezultātus. Izmantojot detalizētu barības vielu analīzi un to korelāciju ar ražošanas procesa raksturlielumiem, tiktu radīts mākslīgais intelekts ar mērķi gan celt ražošanas efektivitāti, gan samazināt pieaugošu CO2 un NH3 emisiju līmeni ražošanas procesos. Lai arī bažas par piesārņojumu turpina pieaugt, analizējot sensoru apkopotos datus, ir jānoskaidro, kuras barības vielas rada lielākās emisijas.

Putnkopības izmaksu lielāko daļu veido izdevumi par barību. Ja WeAreDots šī brīža esošais produkts AIHEN nodrošina centralizētu mājputnu datu glabāšanas un vizualizācijas krātuvi, tad  projekta ietvaros jaunradītā platforma un analīzes rīks HENCO2 palīdzēs optimizēt barošanas procesu un samazināt ražošanas izmaksas, kā rezultātā palielināsies uzņēmumu darbības efektivitāte, paaugstināsies rentabilitāte, radot ne tikai būtisku sociālekonomisko ietekmi nozarei kopumā, bet arī dos ievērojamu ieguldījumu dabas aizsardzībā samazinot kaitīgās CO2 un NH3 emisijas.

Problēmas aktualitāti pamato arī lauksaimniecības nozares attīstības dinamika un vispārējās nostādnes. Lauksaimniecības attīstība ir viens no visspēcīgākajiem instrumentiem galējas nabadzības izskaušanai, kopīgas labklājības palielināšanai un prognozēto 9,7 miljardu cilvēku pabarošanai līdz 2050. gadam. Pašlaik Eiropā 7,3% no visas lauksaimniecības nozares ir balstīta uz olu un mājputnu audzēšanu. Bet tajā pašā laikā ir zināms, ka mājputnu gaļas pārvaldības nozare vēl nav tehniski attīstīta un tikai nedaudzi uzņēmumi izmanto pielāgotas IT sistēmas, lai vadītu un uzraudzītu savu uzņēmumu ražošanas procesus. Daudz tiek darīts, pamatojoties uz profesionāla mājputnu speciālistu “sajūtām”. Tāpat ir zināms, ka Baltijas reģionā nozarē trūkst putnkopības speciālistu, tāpēc IT risinājuma izstrāde putnkopības nozarei tiek uzskatīta par galveno prioritāti, lai nodrošinātu zināšanu noturību un nepārtrauktu piemērošanu plašākā nozarē un vairākos uzņēmumos.

Vistas mūsdienās ir pasaulē visizplatītākā putnu suga - gaļas un olu ražošanai gadā tiek izmantoti vairāk nekā 50 miljardi cāļu. Dējējvistas tiek speciāli audzētas olu ražošanai - mūsdienās katra dējējvista izdēj apmēram 300 olu gadā. Ir zināms, ka, neskatoties uz to, ka visās lauksaimniecības nozarēs notiek daudzi tehnikas uzlabojumi, ir vieta izaugsmei - mazāki uzņēmumi joprojām lielā mērā paļaujas uz roku darbu un praksē iegūtām zināšanām. Tas attiecas arī uz putnkopības nozari - tikai veiksmīgākie un lielākie uzņēmumi izmanto viedus IT risinājumus, kas ļauj labāk pārvaldīt savu uzņēmumu, un arī tad mazas izmaiņas (piemēram, nepietiekams barības vielu daudzums barības receptē), kas pamanītas pārāk vēlu, var palielināt izmaksas vai radīt zaudējumus.

Trūkst instrumentu, lai noteiktu, kura barības recepte ir vispiemērotākā. Analizējot dažādas receptes, ir iespējams noteikt ietekmi uz dēšanas produktivitāti, ietekmi uz putnu krišanu un putnu slimībām utt. Palielinātas oglekļa emisijas ir arī mājputnu audzēšanas rezultāts. Vienlaicīgi arvien vairāk ētisku apsvērumu attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku, tostarp putnu un cāļu, labklājību, palielinās konkurence un rada spiedienu uz uzņēmumiem palielināt ražošanas efektivitāti un samazināt izmaksas. Olu ražošana ir samērā specifisks bizness, un atšķirībā no citām nozarēm nav iespējams ātri palielināt ražošanas apjomus. To palielināšana prasa ievērojamus kapitālieguldījumus un laiku.

Ieviešot IT risinājumus, šīs problēmas var veiksmīgi risināt. Kā jau tika minēts, HENCO2, palīdzot optimizēt barošanas procesu un samazinot ražošanas izmaksas, radīs ne tikai būtisku sociālekonomisko ietekmi nozarei kopumā, bet arī dos ievērojamu ieguldījumu dabas aizsardzībā samazinot kaitīgās CO2 un NH3 emisijas.

CO2 emisijām līdz 2030. gadam vajadzētu samazināties līdz 40%, salīdzinot ar 1990. gadu (ES mērķis). Tiek prognozēts, ka laikposmā no 2005. līdz 2030. gadam pasaules pieprasījums pēc vistas gaļas un vistas olām pieaugs attiecīgi par 61 procentu un 39 procentiem. Ja šo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas intensitāte netiek samazināta, pieprasījuma palielināšanai nepieciešamais ražošanas pieaugums radīs proporcionālu SEG emisiju pieaugumu. Izpratnes uzlabošana par to, kur un kāpēc emisijas rodas putnkopības ražošanas ķēdēs, ir svarīgs solis ceļā uz to, kā noteikt veidus, kā uzlabot efektivitāti un samazināt emisiju intensitāti.

Putnkopības nozarē aktīvi apsver jautājumu par gāzu emisijām, kas arvien vairāk piesārņo dabu. Un pašlaik tirgū nav pieejamu risinājumu, algoritmu vai procesu uzkrāto datu analīzei no perspektīvas, kas atrisina jautājumu par optimālas barības receptes izvēli ar mērķi samazināt gāzu emisijas. Tādējādi minētais ne tikai pamato šī projekta potenciālu, nozīmību un nepieciešamību nozares aktuālo problēmu risināšanā, bet arī Projekts sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas viedās specializācijas stratēģijas prioritātē “informācijas un komunikācijas tehnoloģijas”, kā arī 3. RIS3 nacionālā virziena un ekonomiskās izaugsmes prioritātē.

Projekta mērķi un sasniegtie rezultāti atbilst S3 izaugsmes prioritātēm P2, P3, P4 un P7. Pastāv tieša sinerģija ar energoefektivitāti, resursu optimizāciju, CO2 un NH3 izmešu samazināšanu (P3). Projekts samazinās enerģijas patēriņu, CO2 unNH3 izmešus, kā arī uzlabos vides kvalitāti. Projekts atbilst diviem no S3 ekonomikas pārveidošanas virzieniem: (1) nākotnes izaugsmes nozares (..) un (2) nozares ar ievērojamu horizontālo ietekmi un ieguldījumu.

Plānotās aktivitātes un rezultāti

Projekta ietvaros izstrādājamā platforma HENCO2 nodrošinās sekojošus identificēto problēmu risinājumus:

  • Sistēma tiks veidota, ņemot vērā katra konkrētā uzņēmumu īpašās prasības. Tirgū pašlaik nav analoga risinājuma, kas minēto varētu nodrošināt.
  • Sistēma būs viegli pielāgojama un piemērojama, nodrošinot iespēju izmantot tikai tos sistēmas moduļus, kas tieši sniedz ieguldījumu uzņēmumā. Tas ļaus izvairīties no smagnējas sistēmas izmantošanas ar pārāk daudzām funkcijām, kas nav svarīgas konkrētā uzņēmuma tiešajām vajadzībām.
  • Mākonī balstīts risinājums (izvietojams arī uz stacionāriem serveriem), kas ļauj uzņēmumiem veikt nelielus IT ieguldījumus uzņēmuma līmenī, vienlaikus izmantojot sarežģītu IT sistēmu un datu centru, nozīmē izmaksu samazināšanu, labāku un drošāku datu saglabāšanu. un videi draudzīgāku pieeju.
  • Pašreizējā putnkopības nozares tehnoloģiskā attīstība ir tās pamats, un nav pārāk daudz uzņēmumu, kas izmanto kādas IT sistēmas, lai vadītu uzņēmuma ražošanas procesus, tāpēc ir iespēja ieviest sistēmu un demonstrēt ieguvumus visā putnkopības nozarē, piedaloties izstādēs un konferencēs.
  • Pašlaik cenu, ātruma un stabilitātes dēļ mākonī balstītas moduļu sistēmas kā pakalpojums arvien vairāk pieaug visos biznesa sektoros (grāmatvedība, pārdošana, plānošana utt.), kas sola labas iespējas mūsu sistēmas attīstībai.
  • Demonstrēs ieguvumus no informācijas tehnoloģiju ieviešanas putnkopības nozarē. Izveidotajai sistēmai ir liels potenciāls dot ieguldījumu putnkopības nozares modernizācijā, tā ļauj labāk sadarboties starp uzņēmumiem un, to darot, sekmēt reģiona eksporta konkurētspēju, kā arī ļauj izvairīties no pārprodukcijas tirgū.
  • Lauksaimniecības nozari ietekmē dzīvnieku labturības jautājumi, jo sabiedrība arvien vairāk apzinās vistu barošanu un medikamentu lietošanu saimniecībās. Tā kā notiek IT modernizācijas procesi, ir vairāk iespēju nozares atklātībai un pārredzamībai, un tāpēc ir vairāk iespēju ieviest labāku lauksaimniecības praksi.
  • Uzņēmumu rentabilitāte tiks uzlabota, samazinot barības tiešās izmaksas.
  • Būs iespēja samazināt pieaugošo siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, ko rada putnkopības nozare.
Iestādes loma projektā
Projekta partneris
Projekta uzsākšanas datums
Projekta beigu datums
Projekta budžets

Projekta budžets kopā: 934 958.56 EUR

Vadošais partneris: 630 317.61 EUR

Sadarbības partneris (LLU): 304 640.95 EUR

Projekta vadītājs
Irina Arhipova
Projekta iestāde
LLU
Pievienots 29/04/2020