Pārlekt uz galveno saturu

Augļaugu selekcijas materiāla novērtēšana integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai

Zemkopības ministrija
Projekta numurs
21-00-S02AK05-000002
Mērķis

Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem piemērotu augļaugu šķirņu izdalīšana vidi saudzējošo  lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai.

ĀBELES

Ābeles ir vadošā augļaugu kultūra Latvijā. Vietējais klimats ir piemērots ābolu audzēšanai, izmantojot minimālus pesticīdu smidzinājumus un iegūstot ražu ar paaugstinātu bioloģiski aktīvo vielu saturu. Sekmīgai ražošanai mainīgos klimata un tirgus pieprasījuma apstākļos nepieciešams ieviest jaunas šķirnes, iekļaujot pieaugošas augļu kvalitātes prasības (piem., mīkstuma blīvums, šķīstošās sausnas saturs), modernām audzēšanas sistēmām piemērotu koka vainagu, šķirnes izturību pret agrāk Latvijā maz izplatītām slimībām un kaitēkļiem (piem., ābeļu miltrasu un bakteriālo iedegu Erwinia amylovora). Ābeles ir viena no tām sugām, kam introducēto šķirņu ieviešanā īpaši svarīga to piemērotība vietējiem audzēšanas un tirgus apstākļiem. Ābelēm reģionālās klimata atšķirības spēcīgi ietekmē kvalitātes rādītājus, universālu šķirņu ir maz. Galvenā problēma ir savienot šķirņu ziemcietību ar labu augļu kvalitāti un glabāšanos Latvijas apstākļos. Līdz šim sekmīgākā ir bijusi introdukcija no Baltkrievijas, komercdārzu sortimentā ir arī vairākas šķirnes no Krievijas, Igaunijas, Kazahijas. Tikai pa 1-2 šķirnēm ieviests no Lietuvas, Polijas, Kanādas.

Šķirņu introdukcijā jāsatopas ar klimata atšķirību izraisītām grūtībām. Ziemcietīgās šķirnes no Igaunijas un citām ziemeļvalstīm pie mums visbiežāk ienākas vasarā - rudenī un strauji pārgatavojas. Sala izturīgās šķirnes no Krievijas un Kanādas savukārt prasa lielāku aktīvo temperatūru summu vasarā, lai vienmēr sasniegtu labu kvalitāti. Bez tam problēmas sagādā jaunāko Krievijas selekcijas programmu orientācija uz vietējo patērētāju – vairākums pārbaudē esošo jauno Krievijas šķirņu ir ar lieliem, bet transportā jūtīgiem un paskābiem augļiem. Ņemot vērā  ES Augu aizsardzības regulas un esošo situāciju grūtības rada arī jauno Krievijas šķirņu pavairojamā materiāla saņemšana. No mums klimatā līdzīgākajām valstīm var minēt Baltkrieviju un Lietuvu. Diemžēl Lietuvas selekcijas programmā vērojams apsīkums. Baltkrievijas selekcijas virzienu nosaka vietējā tirgus noslēgtība importam, kā rezultātā pēdējo gadu šķirnes gan ir izturīgas un ražīgas, bet neatbilst mūsu tirgus prasībām pēc augļu garšas un krāsojuma. Kā liecina šķirņu salīdzināšanas pieredze, Polijas, Vācijas u.c. uz dienvidiem esošo lielo ābolu ražotāju valstu selekcijas programmās izveidotās šķirnes gan ir kvalitatīvas, taču pie mums ne tikai nav pietiekami ziemcietīgas, bet to augļi vēlīnuma dēļ Latvijā var neienākties. Šajās valstīs, kā arī ASV selekcija vērsta uz vēlīnu šķirņu izveidi ar maksimāli ilgu glabāšanos, kuras prasa siltāku, ilgāku augšanas sezonu nekā pie mums.

Pašlaik Latvijā audzētajām šķirnēm jākonkurē ar importu no ES valstīm, vispirms no Polijas, kas ir pilnīgi iespējams, ieviešot jaunas, modernām prasībām atbilstošas šķirnes. Latvijas apstākļos iespējams iegūt gan šķirnes ar stingriem augļiem (selekcijā daudz izmantotajai šķirnei ‘Iedzēnu’ augļu blīvums ir 8 kg/cm2), gan augstu cukura saturu, kas neatpaliek no dienvidos izaudzētajām - vairākiem jaunajiem hibrīdiem tas ir 15...18%; ES standartos prasītais ir 10.5%, kam atbilst praktiski visi pie mums komercdārzos audzētie āboli. Īpaši svarīga vietējā selekcija ir, lai iegūtu Latvijā audzējamas šķirnes ar ilgu augļu uzglabāšanos, kam mūsu apstākļos vienmēr labi jāienākas un jābūt pietiekami ziemcietīgām. Pēdējos gados novērojamās klimata izmaiņas negatīvi iespaido Latvijā audzēto ābeļu šķirņu koku veselību un augļu kvalitāti – karstās vasarās paātrinās augļu pārgatavošanās, mazinās mīkstuma blīvums un pieaug skābes saturs, pasliktinās krāsojums, mizā novērojamas miecvielas; koki cieš no neierasta temperatūras režīma ziemā un pavasarī parādās jaunas slimības un kaitēkļi un plaši izplatās agrāk maz bīstamie – miltrasa, tīklērces, maurērces, nevienādais mizgrauzis u.c.; paaugstinās bakteriālās iedegas Erwinia amylovora risks. Latvijā novērotas jaunas kraupja rases, kas pārvarējušas Vf (Rvi6) gēna rezistenci. Tas izvirza ābeļu selekcijai jaunus uzdevumus.

Dārzkopības institūtā veiktās ābeļu selekcijas programmas mērķis ir iegūt un izdalīt Latvijas apstākļiem piemērotas ābeļu šķirnes:

  • ar augstu augļu kvalitāti (ietver augļu preču kvalitāti, garšu, bioķīmisko sastāvu un uzglabāšanos),
  • ar ziemcietīgu, ražīgu un regulāri ražojošu, viegli kopjamu koku (kompakts augums, minimāla veidošana, maza nepieciešamība pēc ražas normēšanas, kokā noturīgi augļi),
  • ar kompleksu izturību pret Latvijā nozīmīgajām ābeļu slimībām (kraupis, vēzis, puves, miltrasa), ar dažādu lietošanas laiku.

AVENES

  1. Avenes ir trešā nozīmīgākā ogu kultūra Latvijā. Kopējā aveņu platība pašlaik ir  204  ha.
  2. Svaigas avenes un to pārstrādes produkti ir pieprasīti vietējā tirgū.  Kvalitatīvas ogas labprāt tiek pieņemtas arī pārdošanai lielveikalu tīklā.
  3. Aveņu pārstrādes produkti ir  arī laba eksporta prece, kā to rāda SIA Lienama (Very Berry) pieredze

Lai stabilizētu aveņu ogu tirgu un paaugstinātu to audzēšanas izdevīgumu, nepieciešams izveidot un ieviest ražošanā Latvijas klimatam piemērotas vietējās selekcijas šķirnes, jo:

  • Latvijas klimatisko īpatnību dēļ (bieži atkušņi februārī un marta sākumā, kuriem seko strauja temperatūras pazemināšanās (atsevišķos gados līdz pat -36°C) Rietumeiropā audzētās komercšķirnes, piemēram, ‘Tulameen’ un ‘Octavia’ nav piemērotas audzēšanai, jo dzinumu apsalšanas dēļ ražo reizi 3-4 gados. Citas Rietumeiropas šķirnes (‘Glen Ample’) audzējamas tikai vietās ar piemērotu mikroklimatu, jo daudzās Latvijas vietās slikti ziemo.
  • Krievijā selekcionētajām šķirnēm, kuras ziemo pietiekami labi, pārsvarā ir pārāk mīkstas ogas, kas apgrūtina to transportēšanu. Tās nav piemērotas saldēšanai, jo ir grūti iegūt kvalitatīvu saldēto produktu (birstošas ogas).
  • Krievijas un Baltkrievijas šķirnēm arī sarežģīti iegūt stādus, jo problēmas ar stādu kvalitāti (jo īpaši, ja nepieciešamas nodrošināt, lai stādi būtu brīvi no  aveņu pundurainības vīrusa RBDV)
  • Rudens avenes, kuras ražo uz gada dzinumiem, dod augstas ražas tikai gados, kad nav rudens salnas. Atšķirībā no Lietuvas, kur rudens avenes sāk nogatavoties jau jūlija otrajā pusē, labākajām rudens aveņu šķirnēm Latvijā ogas sāk nogatavoties tikai augusta vidū un beigās, līdz ar to iegūtās ražas lielums ir ļoti lielā mērā atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem.
  • Svaigas aveņu ogas nav iespējams tālu transportēt, tāpēc svaigo aveņu ogu tirgu pamatā nodrošina tikai vietējā produkcija.
  • Dārzkopības institūtā jau ir zināmas iestrādes aveņu selekcijā: jo laikā no 1980. gada līdz 2011. gadam izveidotas un VAAD reģistrētas 8 aveņu šķirnes.
  • Pašlaik pavairošanai un tālākai pārbaudei DI izdalīti 47 perspektīvi hibrīdi ,2018.gadā ierīkots jauns stādījums ar vairāk nekā 500 vēl neizvērtētiem hibrīdiem.
  • Krustošana un atlase tiek veikta, lai iegūtu Latvijas klimatam adaptētas, ziemcietīgas augstražīgas šķirnes, kurām būtu arī augsta augu kvalitāte un pietiekama izturība pret izplatītākajām aveņu slimībām.

DI  veiktās aveņu selekcijas mērķis ir iegūt un izdalīt Latvijas apstākļiem piemērotas aveņu šķirnes:

  • Ar augstu agroekoloģisko plastiskumu (augstu pielāgošanās spēju audzēšanas vietas agroklimatiskajiem apstākļiem)
  • Piemērotas svaigam ogu patēriņam un pārstrādei ar augstvērtīgu ķīmisko sastāvu un dažādu ogu ienākšanās laiku.
  • ar kompleksu izturību pret Latvijā nozīmīgajām sēņu (avenāju mizas plaisāšana Didymella applanata , avenāju iedegām Gleosporium  venetum  un pelēko puvi Botrytis cinerea), un vīrusu t.sk. RBDV ierosinātām slimībām, un kaitēkļiem (aveņu ērci Phyllocoptes gracilis, tīklērcēm Tetranynchus urticae, aveņu laputīm Aphis idaei).

UPENES

Audzētāju pieredze labākajās saimniecībās, kur tiek ievērotas visas augrotehniskās prasības rāda, ka Latvijā iespējams iegūt augstas kvalitatīvu upeņu ražas. 6-8 t upeņu no ha.  Pēc statistikas datiem kopējās upeņu platības Latvijā ir 1448 ha. no kurām bioloģiski upenes tiek audzētas 758 ha. Lai ražas būtu stabilas un regulāras, ne tikai  jānodrošina optimālie audzēšanas apstākļi, bet izšķiroša nozīme ir klimatam piemērotām šķirnēm. Latvijas apstākļos izšķiroša nozīme ir šķirņu ziemcietībai, kas sevī ietver spēju izturību pret ziemas salu līdz -36C un spēju adaptēties ziemas atkušņiem un ilgstošiem siltuma periodiem, kam var sekot sala  atgriešanās.  Pamata sortimentu upenēm veido Krievijā, Baltkrievijā, Lielbritānijā un Polijā  selekcionētas šķirnes. Pēdējos gados sortimentā samazinās Krievija selekcionēto šķirņu īpatsvars, bet pieaug Polijā selekcionēto šķirņu platības. Galvenokārt tas saistīts ar stādu piedāvājumu un cenām, jo ļoti daudz stādu tiek ievesti no Lietuvas un Polijas.

Upenēm līdzās izturībai pret atkušņiem stabilas ražas apdraud arī agrās pavasara salnas un pumpurērces izplatība. Skotijā izveidotās, mehanizētai ražas vākšanai piemērotās šķirnes Latvijas apstākļos nav pietiekami ražīgas. Viens no iemesliem ir ziemomošanas apstākļu radītie bojājumi, kuru rezultāta šķirnēm novērota pastiprināta zaru kalšana. Ražas starpība salīdzinot ar Latvijā selekcionēto šķirni ‘Mara Eglīte’, rēķinot no krūma ir vidēji 1-1,5 kg.  Lai upeņu selekcijas programmās visos selekcijas centros īpaša uzmanība tiek pievērsta jauno šķirņu izturībai pret pumpurērci, vēl joprojām nav izdevies iegūt pret šo kaitēkli rezistentas šķirnes, jo pašos pamatos nav izpētīti rezistences mehānismi. Turklāt, kā rāda Dārzkopības institūtā veiktie pētījumi, pumpuru bojājumus dažādos ģeogrāfiskajos reģionos upenem izraisa dažādas pumpurērču sugas. Ņemot vērā klimata izmaiņas arvien lielāka nozīme būs arī šķirņu toleranciei pavsara salnās. .

Dārzkopības instūtā veiktas iestrādes upeņu selekcijā Veikta arī upeņu genofonda izpēte. 1996-2001.gadam īstenots kopējs sadarbības projekts upeņu selekcijā ar Zviedrijas Lauksaimniecības universitātes Dārzkopības institūtu un Lietuvas dārzkopības institūtu. 2012. gadā Latvijā reģistrēta DI šķirne ‘Karina’, kura reģistrēta arī Lietuvā. Savukārt sadarbība ar Lietuvas un Zviedrijas zinātniekiem izdalītas un  2016.gadā Lietuvā reģistrētas šķirnes ‘Viktor’, ‘Domino’, ‘Ritmo’.

2012-2016.g. zveidots hibrīdu fonds, kura izvērtēšanas rezultātā būs iespējams izdalīt Latvijas apstākļiem adaptētas šķirnes

DI  veiktās upeņu  selekcijas mērķis ir iegūt un izdalīt Latvijas apstākļiem piemērotas upeņu  šķirnes:

  • Ar augstu agroekoloģisko plastiskumu (augstu pielāgošanās spēju audzēšanas vietas agroklimatiskajiem apstākļiem),
  • ar labām tehnoloģiskajām īpašībām , piemērotas mehanizētai ogu novākšanai
  • piemērotas Svaigam ogu patēriņam un pārstrādei  ar augstvērtīgu ķīmisko sastāvu  un dažādu ogu ienākšanās laiku.
  • ar kompleksu izturību pret Latvijā nozīmīgajām upeņu slimībām (miltrasa, lapu plankumanības, rūsas, reversija),un kaitēkļiem (upeņu pumpurērce)

KRŪMCIDONIJAS

Pasaulē krūmcidonijas (turpmāk CHAE) ir labi pazīstamas un tiek kultivētas galvenokārt to krāšņo ziedu un pievilcīgā lapojuma dēļ. Ir zināmas vairāk nekā 300 dekoratīvās šķirnes. Taču kā augļaugs tā vairāk zināmas Baltijas valstīs, Polijā, Ukrainā, Skandināvijā. Latvijā nozīmīgākā suga, ko izmanto gan kā augļaugu, gan kā dekoratīvo augu, ir Chaenomeles japonica. Savvaļas suga ir ērkšķaini, bet zemāki krūmi, salīdzinot ar pārējo sugu krūmiem. Augļi aromātiski, to svars līdz 30g, satur ļoti daudz sēklu (līdz 80 gab. vienā auglī). Par Japānas krūmcidoniju kā krāšņumauga ieviešanas gadu Latvijā uzskata 1930. gadu, kad tā pieminēta Šoha kokaudzētavas katalogā. Japānas krūmcidonijas ir labi piemērotas mērenā klimatā, tām ir pietiekami laba ziemcietība

Labāko genotipu atlase, novērtēšana un hibridizācija tika turpināta, izveidojot jaunas selekcijas populācijas no krustojumos iegūtajiem labākajiem bezērkšķu genotipiem, kamēr to skaits ievērojami samazinājās. Selekcijas populācijās tika ietverti arī sēklaudži no ražojošiem stādījumiem ar selekcijā noderīgām īpašībām. Rezultātā tika iegūti produktīvi, ziemcietīgi, bezērkšķu genotipi ar lielākiem augļiem, labu bioķīmisko sastāvu, agru ienākšanās laiku, no kuriem tika izdalīta šķirne ‘Rasa’.

1998.-2002. gg. Dārzkopības institūts (toreiz Dobeles DSIS), kopā ar Zviedrijas Lauksaimniecības universitātes Dārzkopības institūtu un Lietuvas Dārzkopības institūtu īstenoja Eiropas projektu  “Japanese quince (Chaenomeles japonica) – a New European Fruit Crop for Produce of Juice, Flavour and Fibre”, kura ietvaros tika savākts un izvērtēts ļoti apjomīgs krūmcidoniju ģenētiskais materiāls. Rezultātā tika izdalīti 12 genotipi, kas tika vērtēti visas 3 valstīs. No tiem Dobelē tika izdalīti 2 perspektīvākie, kas 2018. gadā tika piereģistrēti kā šķirnes ‘Darius’ un ‘Rondo’. Šobrīd visas trīs reģistrētās šķirnes, sadarbībā ar LVM kokaudzētavas audu kultūru laboratoriju Kalsnavā, tiek pavairoštas ar meristēmām (in vitro).

Šobrīd Latvijā CHAE ir uzskatāma par nozīmīgu augļaugu komerckultūru, pēdējos gados strauji pieaug stādījumu platības (01.01.2020. - 609 ha). Kaut gan Latvijā ir oficiāli reģistrētas 3 šķirnes ‘Rasa’, ‘Rondo’ un ‘Darius’, stādījumos tās ienāk lēni, jo meristēmās vairoti stādi ir dārgāki. Turklāt arī tām konstatēti trūkumi (nenodrošina pietiekami garu ražošanas periodu, neskatoties uz lielu ziedu daudzumu, ražas apjoms atsevišķos gados ir salīdzinoši zems, augļi nav pietiekami viendabīgi, u.c.), tāpēc jāmeklē iespējas jaunu šķirņu kandidātu izdalīšanai no DI pieejamā selekcijas materiāla un to veģetatīvai pavairošanai.

2017.-2019.gg., īstenojot ERAF projektu “Perspektīvas augļaugu komerckultūras - krūmcidoniju (Chaenomeles japonica) vidi saudzējoša audzēšana un bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas”, no S. Ruisas hibrīdu materiāla, kas iegūts no labāko atlasīto genotipu brīvās apputes, izdalīti 6 perspektīvie hibrīdi, ar kuriem 2019. gada pavasarī DI ierīkots izmēģinājums (kontrole - trīs reģistrētās šķirnes), 3 no tiem pavairoti  veģetatīvi un 2020. gada rudenī tiks iestādīti divās komercsaimniecībās.

Dārzkopības institūtā veiktās krūmcidoniju selekcijas mērķis ir iegūt un izdalīt Latvijas un Ziemeļeiropas apstākļiem piemērotas šķirnes:

  • ar augstu augļu kvalitāti, kas ietver pievilcīgu izskatu, gludu augļa formu,  augstu bioloģiski aktīvo vielu (skābju, cukuru un polifenolu) sastāvu, iespējami lielu augļa mīkstuma daļu (% pret sēklu daļu) un labu glabāšanos;
  • ar ziemcietīgu, ražīgu un regulāri ražojošu, viegli kopjamu krūmu (bez ērkšķiem, stāvu vai vidēji stāvu, nesabiezinātu);
  • ar izturību pret sēņu izraisītajām augļu slimībām (puvēm) un lapu slimībām (sausplankumainību);
  • vēlams- daļēji vai pilnīgi pašauglīgu.

Plānotās aktivitātes un rezultāti

  1. Ābeļu selekcijas materiālā novērtēšana un integrēto  un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģijām piemērotu šķirņu izdalīšana. 
  2. Krūmcidoniju selekcijas materiālā novērtēšana un integrēto  un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģijām piemērotu šķirņu izdalīšana. 
  3. Aveņu selekcijas materiālā novērtēšana un integrēto  un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģijām piemērotu šķirņu izdalīšana.
  4. Upeņu selekcijas materiālā novērtēšana un integrēto  un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģijām piemērotu šķirņu izdalīšana.
Iestādes loma projektā
Vadošais partneris
Projekta uzsākšanas datums
Projekta beigu datums
Projekta budžets

107744 EUR

Projekta vadītājs
Sarmīte Strautiņa
Projekta iestāde
Dārzkopības institūts
Pievienots 03/06/2021