Prakse Dānijā

Projekta ietvaros bija arī mācības, kas bija vispārīgas un manā skatījumā tikai ķeksīša pēc. Bija arī komandu būvniecība un dažādas aktivitātes komandas saliedēšanā, kas konkrēti mūsu grupā, kas sastāvēja no 5 cilvekiem (2 vācieši, 2 francūži un es), īpaši nepalīdzēja. Projekta gaitā darbs bija interesants tieši dažādu uzskatu dēļ, bet galarezultatā vajadzēja nonākt pie kopējā viedokļa. Mans mērķis šajā praksē bija darbs grupā, kā arī darbs tieši ar dažādu inženieru specialitāšu pārstāvjiem, saprast citu valstu darba stilu, kā arī iepazīties ar citu valstu standartiem un prioritātēm. Runājot par mācību gaitu un kvalitāti – tieši ar šo daļu liela saikne nebija, jo galvenais mērķis bija veidot projektu, kur mācības kā tādas nenotiek, bet ir tikai grupu darbs un tikšanās ar darba vadītājiem, kuri nebija visai strikti, kas darbā nemaz nepalīdzēja. Tikšanās ar darba vadītājiem bija vienu reizi nedēļā, vienu stundu. Paralēli bija arī angļu un dāņu valodas kursi. Angļu valodas pasniegšana nebija visai augstā līmenī, bet dāņu valoda bija tikai ieskatam. Tiem, kas vēlējās dāņu valodu mācīties nopietnāk un beigās arī saņemt A1 līmeni dāņu valodā, tie varēja papildus iet ar universitāti nesaistītu iestādi Sprogcenter (valodu centrs). Papilus dāņu valodas kursi bija interesanti, 2 reizes nedēļā pa 2,5. Visi mācību materiāli ir bez maksas. Kopenhāgenā ir vairāki šādi valodu centri, vieta, kurā es mācījos bija nedaudz ārā no Kopenhāgenas – Ballerup piepilsētā.

Dāņi ir kā traki uz galda futbolu, visur ir iespēja to spēlēt, tāpēc ja brauciet uz turieni, iesaku nedaudz patrenēties to. Arī normāla fotbola lauki Kopenhāgenā ir un ir iespēja to arī spēlēt.

Izklaides pasākumi ir diezgan plaši un ESN to arī piedāvā, bet dažreiz šie pasākumi ir padārgi, citreiz bez maksas. ESN, piemēram, rīkoja braucienu pa Skandināviju – ar autobusu līdz Stokholmai, tad ar prāmi uz Tallinnu un uz Helsinkiem. Bija arī brauicens uz Oslo. Domāju, šādus braucienus Erasmus studentiem rīko katru semestri. Kopenhāgenā ir ļoti popolāri ieeja klubā par diezgan augstu maksu, taču tajā var būt iekļauts alus par brīvu visu nakti vai kādas noteiktas stundas. Piemēram Sukker bārā par 80 kronu ieeju, 2 stundas var dzert kokteiļus par brīvu. Esiet gatavi – parasti visos klubos ir jāmaksā 20 kronas par garderobi. Australian bārā ieeja līdz 12tiem bez maksas un no 11-12tiem alus par brīvu. Vēl studentu vidū ir populārs Cooler Bārs ar 150 kronu ieejas maksu. Tas bija par klubiem – par muzejiem ir cits stāsts. Muzeji Kopenhāgenā ir dārgi, bet ir iespēja noteiktās dienās dažus apmeklēt bez maksas, citi, kā nacionālais muzejs vai nacionālā galerija bez maksas ir visu laiku un šie muzeji ir pilnīgi pietiekoši, lai uz pārejiem muzejiem vairs negribētos skatīties, jo tie ir lieli un parasti arī interesanti. Man likās interesants arī Post and Tele museum un Tax and Borders muzejs – tos iesaku apmeklēt.

Kopenhāgena skaitās piektā dārgākā pilsēta pasaulē. Neesmu bijis pārējās četrās, bet pārtikas ziņā tā nemaz nav tik dārga, ja iepērkās Lidl vai Netto veikalos un neiet ēst restorānos. Sabiedriskais transports – jā, tas ir dārgs!. Kopenhēgena ir sadalīta zonās un viens brauciens vismaz ir 2as zonas, kas izmaksā 24 kronas. Vislabāk pirkt Klip kartes, kura 2ām zonām, piemēram, maksā 140 kronas 2ām zonām 10 reizēm. No lidostas, līdz centram ir trīs zonas, tātad izdevīgi pirkt Klip karti trīs zonām par 180 kronām. Katra mēneša pirmā svētdiena ir bez maksas S-Tog un metro vilcieni visās 9 zonās. To var izmantot braucieniem līdz Roskildei, Helsingør vai Køge, kas ir intresantas vietas, kur pavadīt dienu. Arī Hillerød ir ļoti skaista pils ar skaistu dārzu. Ieeja pilī 50 kronas, taču tas ir tā vērts. Hamleta pils Helsingør nav vērta 90 kronu ieejas maksas cenas, jo tur nekas interesants un tik iedvesmojošs nav – visi, kas gāja un maksāja 90 kronas, nebija apmierināti ar to. Interesanta vieta, bet, protams, padārga ir Tivoli dārzs, kas būtībā ir atrakciju parks pašā Kopenhāgenas centrā un par 280 kronām var vizināties neierobežoti visu dienu.

Dāņu valoda ir sarežģīta, bet ja zin zviedru valodu, sarežģīta ir tikai izruna. Kā jau minēju, to ir iespēja mācīties Sprogcenter un tas ir pilnīgi bez maksas, ja tev ir CPR numurs – tas ir tāds kā personas kods, ar kuru ir iespēja mācīties dāņu valodu un arī saņemt visu medicinisko palīdzību pie ārsta, kas arī ir bez maksas. Šo karti izsniedz visiem, kas plāno uzturēties Dānijā ilgāk par 3 mēnešiem, bet pirms tam pēc iespējas ātrāk jānoformē Residence Permition. Cik noprotu ar dzīvošanu Kopenhāgenā ir sarežģīti, bet universitāte deva kopmītnes, kas maksāja 11800 kronas par 4 mēnešiem, kas ir aptuveni 400€ mēnesī + vel ir jāiemaksā depozīts par 2 mēnešiem, kuru pēc aizbraukšanas atgriež. Tomēr iesaku ar kādu mesties un meklēt dzīvokli, jo tas sanāks daudz lētāk. Es dzīvoju ar vel vienu cilvēku vienā istabā, tātad kopējā summa par istabu ar tualeti un mazu virtuvi sasniedz 800€ - par šādu naudu ir iespējams noīrēt nelielu dzīvokli.

Dāņi dzīvo ļoti veselīgu dzīvesveidu un viņiem parasti ir vismaz 2-3 bērni, kas laikam vairāk parāda dzīves līmeni, bet varbūt tas ir arī saistīts ar viņu vērtībām. Ļoti daudzi pārvietojas ar velosipēdiem, jo, kā jau minēju, sabiedriskais transports ir ļoti dārgs, automašīnas reģistrēšanas cena ir gandrīz divkārtīga ar mašīnas vērtību un ir ļoti labi attīstīts veloceliņu tīkls visā pilsētā. Tradicionāli ēd graudu maizi ar siļķi un salātiem – ļoti sātīgi un domāju arī veselīgi. Dāņi dzer daudz alus un Kopenhāgenā ir Calsberg alus ražotne.

Iesaku noteikti aizbraukt uz Dāniju, jo tā ir valsts, kur cilvēki ir vērtība. Nevajag baidīties, ka tā ir ļoti dārga valsts, jo arī tur ir kaut kas lētāks un kaut kas dārgāks un cilvēku pozitīvā uztvere pret visu un brīvībās sajūta, kas rodas esot tur, ir pats labākis.

Iļja Tarajans