Vizīte uz Nigdes Universitāti, Turcijā

Lai gan mēs nesapratām turku valodu, bija redzams, ka starp mācībspēkiem un studentiem valda draudzīgas, pat neformālas attiecības. Mūsuprāt, tas veicina zināšanu apguvi, jo netiek uzsvērta formālā distance starp pasniedzējiem un studentiem.

Mums patika socioloģijas studentu ieinteresētība izklāstītajos tematos, viņu prasme pamatot savu viedokli un uzdot jautājumus.

Vietējie iedzīvotāji ir ļoti atsaucīgi jebkādu problēmu gadījumā, taču jāņem vērā fakts, ka daudzi nezina angļu valodu. Ieteicams iemācīties dažus vārdus turku valodā, vietējie cilvēki to ļoti novērtē.

Sadzīves apstākļi bija ļoti labi, dzīvojām universitātes dienesta viesnīcā. Vienīgais mīnuss – tur no rītiem nevar dabūt kafiju J No lidostas līdz Kaiseriem izmantojām taksometru, kur par cenām ir jākaulējas (vietējo iedzīvotāju ieteikums kaulējoties bija sākt ar puscenu), savukārt no Kaiseru autoostas līdz Nigdei devāmies ar autobusu, kur cena ir noteikta. Gan pilsētas, gan ārpilsētas autobusu satiksme ļoti laba.

Aplūkotie apskates objekti

No Nigdes pilsētas ir ļoti ērti sasniedzama brīnišķīga vieta – Kapadokija. Tā ir akmens klinšu pilsēta, kurā mājas arī ir izvietotas klintīs. Klintīs ir izgrebti mājoklim līdzīgi caurumi, kuri veido vairākas telpas, arī gultas ir no akmens. Cilvēki šādas mājas apdzīvo vēl šodien. Vienā tādā mājoklī mums bija iespēja paviesoties – visas grīdas, gultas un pat sienas ir izklātas ar paklājiem un spilveniem, arī apkures krāsniņas ir šajos mājokļos un dūmvadi ir izvadīti caur akmens sienām - izskatās ļoti jauki. Bijām arī Princeses salā – to ir vērts redzēt. Uz Princeses salu var aizceļot ar kuģīti no Stambulas ostas un ceļš ir apmēram 1h 30 minūtes garš. Salā cilvēki pārvietojas ar velosipēdiem, kājām un zirgu pajūgiem. Salā ir vērojama gan liela bagātība (villas ar baseiniem un krāšņiem dārziem), gan liela nabadzība, kur cilvēki dzīvo pussagruvušās mājās. Sala ir ļoti skaista - ar dažādiem augiem, āra kafejnīcām un daudz tūristiem ☺ Stambulu arī ir vērts redzēt, īpaši Taksim laukumu, mošejas un Grand Bazzar (milzīgs tirgus, kur ar vienu dienu nepietiek).

Ar kultūratšķirībām lielām nesaskāros – viss tur ļoti civilizēti, un šai sakarā mani nekas neizbrīnīja. Ļoti īsus svārkus gan nav ieteicams vilkt.

Mūsu ieteikumi tiem, kuri dosies uz Nigdes universitāti:

• labāk saplānot savus lidojumus tā, lai nebūtu jāielido naktī, piemēram, no Kaiseru lidostas uz Kaiseru autoostu nekursē autobuss - obligāti ir jāņem taksis, bet tas ir diezgan nepatīkami, īpaši, ja jābrauc vienai sievietei, un ārā ir tumšs!!! (autobuss iet uz Kaiseru centru, bet autoosta ir vairākus kilometrus tālāk);
• nopirkt uzreiz lidostā karti tai pilsētai/-ām, kurā ir paredzēts uzturēties kaut vai vienu dienu, jo apmaldīties ir ļoti viegli (tad, kad satumst, visa apkārtne ļoti izmainās – spilgti ir apgaismotas ēkas, kuras var nojaukt orientāciju un ļoti izmaina apkārtējās vides izskatu), bet iedzīvotāji ceļu sameklēt nepalīdzēs, tieši otrādi var aizsūtīt pavisam citā virzienā, jo nepareizi būs sapratuši;
• iesaku paņemt līdzi mūsu konfektes (kādus trīs mazos Laimas konfekšu iepakojumus) vai ko citu – lai arī universitātē visi ir ļoti pretimnākoši un gatavi palīdzēt jebkurā jautājumā, tomēr bija mazliet neērti apgrūtināt vairāk kārt ar saviem jautājumiem, un tad es biju priecīga, ka varēju pateikties ar konfektēm!
• ēdiens Turcijā ir ļoti specifisks – ja patīk eksperimentēt, var iet uz ēstuvēm! Es biju daudz ko paņēmusi līdz un nemaz nenožēloju....
• būtu labi paņemt līdz arī lietussargu;
• būtu labi paņemt līdzi arī turku-angļu vārdnīcu – dažreiz tā ļoti pietrūka;
• naudu labāk uzreiz ņemt līdzi turku lirās, jo uz vietas tiek rēķināts ļoti neizdevīgs kurss, piemēram, maksa par universitātes dienesta viesnīcu bija sarēķināta eiro valūtā 30 EUR pa nakti, bet, maksājot lirās, sanāca apmēram 22 EUR;
• naudu var mainīt arī Turcijā (maiņas punktos – kurss ir ļoti labs, dažviet pat labāks nekā Rīgā).

 LLU ESAF lektores Dina Bite un Jolanta Millere

29.marts - 3.aprīlis, 2015