Pārlekt uz galveno saturu

Jó napot kívánok! (joo napot kivānok!) – Labdien!

Jāsāk ar to, ka šo stāstu es tiešām varu saukt par veiksmes stāstu, jo visa iegūtā pieredze bija pozitīva!

Mācību process

Ja esi nolēmis doties studēt uz Ungāriju, ir jārēķinās, ka viss nenotiks pirmajā mirklī. Tā semestra sākumā nesatikām pāris pasniedzējus gandrīz mēnesi. Uz lekcijām ir jāierodas laikus, bet var gadīties, ka lekcija sāksies 10 minūtes līdz pat pusstundu vēlāk. Lekciju beigt laikus gan pasniedzēji ir iemanījušies un arī studentiem tas ir tīri pa prātam. Bet, protams, tas atkarīgs no katra pasniedzēja un katra studenta. Studentiem pašiem ir jāuzmeklē pasniedzēji, jāreģistrējas kursiem ETR sistēmā.

Par ETR: tā ir universitātes online sistēma, kur ir jāreģistrējas kursiem, eksāmeniem, kur var apskatīt visus rēķinus un arī nomaksāt tos. Vēl ETR var uzzināt arī savu kursa biedru vārdus, pasniedzēju, lekciju laikus un vietu, nosūtīt e-pastus pasniedzējiem. ETR ir atsevišķa vietne Coospace, kur pasniedzēji ievieto lekciju materiālus, uzdevumus un dažos kursos arī studentiem ir jāievieto savi mājas darbi. Tomēr jāsaka, ka arī šo sistēmu lieto ne visi pasniedzēji, tāpēc, vismaz Humanitārajā fakultātē noslēgumā svarīgāka ir atzīmju grāmatiņa, ko katrs apmaiņas students saņem semestra sākumā, un kur ir nepieciešama atzīme par kursu un pasniedzēja paraksts.

 Lekcijas lielākoties notiek kopā ar ungāru studentiem, kas studē angļu plūsmā. Prasības katrā kursā ir citādas – dažos ir jānoklausās viss kurss, jāiesaistās diskusijās un kā nobeiguma darbs jāiesniedz kursa darbs rakstiski, citos kursos – prezentācija, citos – gala atzīme veidojas no praktiskajiem darbiem un apmeklējuma visa semestra garumā, dažos – eksāmens (rakstisks vai mutisks).

Mācību kvalitāte atšķiras atkarībā no pasniedzēja, bet tā ir diezgan augsta. Pēčas universitātē ļoti augsta kvalitātes studijas ir ekonomikas fakultātē. Studentiem ir pieejamas visas bibliotēkas pilsētā, arī jaunā un modernā Bibliotēka un zināšanu centrs (jeb Tudáskőzpont).

Studentu dzīve

Pēčā Erasmus studentiem tiek piedāvāts dzīvot studentu viesnīcā (bet, ja studenti vēlas, var īrēt arī dzīvokli). Studenti dzīvo pa diviem vienā istabā, pa četriem vienā dzīvoklī (tātad uz 4 ir 1 WC un duša). Katrā stāvā ir 2 virtuves, kur sākas īsta studentu dzīve – visi var brīnīties viens par otra ēdieniem un iemācīties ko jaunu pagatavot. Studentu viesnīcā katrā stāvā ir plašs koridors, kas tiek izmantots kā tikšanās un ballīšu vieta. Pirmajā (jeb pēc ungāru metodes – 0) stāvā atrodas B-klub, kas ļoti bieži organizē tematiskās ballītes.

Pēčā par Erasmus un apmaiņas studentu aktivitātēm rūpējas EPIC grupa – viņi organizē pasākumus – valstu prezentācijas (arī mums bija jāizveido video prezentācija par Latviju un jāpagatavo daži nacionālie ēdieni), ekskursijas uz dažādām vietām Ungārijā - pašu Pēču, SPA, Budapeštu u.c.

Arī bez ekskursijā un ballītēm, studentiem ir iespēja iesaistīties Dancing University vairāk nekā 10 dažādos deju kursos (starp citu, pirmais kurss ir par brīvu!), censties iekļūt deju grupā, iesaistīties dažādos cīņas sporta veidos (mana pozitīvā pieredze bija atrasties vienīgajai ārzemniecei starp ļoti draudzīgo Wing Tsun grupu), doties uz sporta klubiem (viens no tiem atrodas arī studentu viesnīcā), baseiniem, sporta sacensībām; studenti var dalīties savās pārdomās rakstot rakstus skolas avīzei u.c. Varētu teikt, ka savs sporta veids ir arī vienkārši pastaiga Pēčā – visur ir pakalni (Latvijā gan tos sauktu par kalniem), tātad gandrīz visu laiku ir jākāpj vai nu pa kalnu augšup vai lejup, bet pie tā ātri pierod. J

Pēča 2010.gadā bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Muzeji, galerijas, koncertzāles, parki, kultūras pieminekļi, baznīcas, bāri, restorāni un klubi gaida ikvienu ar plašu izklaižu programmu. Īpaši siltajos mēnešos ielas ir pilnas ar atvērtām kafejnīcām un saldējumu veikaliem.

Pat ja tu neesi ieinteresēts doties uz muzejiem vai klubiem, pati pilsēta tevi neatstās vienaldzīgu dēļ savas romantiskās un harmoniskās arhitektūras, jaukajām ieliņām un dziedošajiem putniem pat pilsētas centrā.

Sadzīve

Ungārijā ir diezgan labi attīstīts sabiedriskais transports. Studentiem, kam ir kādas ungāru universitātes studentu apliecība, starppilsētu transportā vai arī pērkot mēnešbiļetes (kas gan Pēčā nav īpaši nepieciešams) ir 50% atlaide. Tādējādi sabiedriskais transports izmaksā mazliet mazāk kā Latvijā, bet tikai tad, ja ir šī atlaide. Toties pilsētas sabiedriskajā transportā viena biļete izmaksā 220 Ft vai 300 Ft (pērkot autobusā).

Salīdzinot cenas Latvijā un Ungārijā sākotnēji rodas apmulsums, jo viņiem ir cita valūta – forinti, un uz cenu zīmēm parādās nevis desmiti, bet gan tūkstoši, jo 100 forinti ir apmēram 24 santīmi. Manuprāt, lai arī cenas ir līdzīgas, Ungārijā pārtika ir mazliet dārgāka. Apģērbi – atkarībā, kādos veikalos iepērkas, gluži tāpat kā Latvijā – var nopirkt apģērbu par 5 Ls un var nopirkt par 100 Ls šo 5 vietā. Dārzeņus, augļus un olas iesaku pirkt tirgū, un nevis tikai tāpēc, ka tur ir lētāk, bet arī krietni labākā kvalitātē un, šķiet, ka arī izvēle tur ir lielāka, nekā lielveikalos.

Ak jā, un ja jau reiz bijām Ungārijā, nevaru nepieminēt vīnus! Viņiem to ir tiešām daudz un ļoti dažādi. Ungārijā ir 22 vīna reģioni un katrā no tiem ir daudzi vīndari, kas katrs darina savus vīnus. Tomēr mani iecienītākie vienalga palika Tokaji saldie baltvīni, kurus var nopirkt arī Latvijā (te gan tie ir 2x dārgāki).

Viņu pārtikas veikalos var atrast visu, gluži tāpat kā Latvijā. Atšķirība, ka viņiem krietni vairāk ir Non-stop veikalu; nav viņiem alkohola tirdzniecības aizlieguma. Tomēr viņi nedrīkst dzert sabiedriskās vietās (lai gan piektdienās un sestdienās pat policija īpaši par to neinteresējas), un kopš 2012.gada 1.janvāra arī smēķēt viņi vairs nedrīkst ne klubos, ne kafejnīcās, ne pie ieejas durvīm. Kad ieradāmies Pēčā, tas mums bija diezgan nepatīkams pārsteigums – lai kur tu ietu izklaidēties vai atpūsties, visur ir cigarešu dūmi. Tagad tas ir mainījies.

Valoda – varbūt jau būsiet dzirdējuši, ka ungāru valoda ir viena no sarežģītākajām pasaulē? Ja nē, tad tagad to ziniet – tā patiešām ir. Reti kurš vārds ir līdzīgs kādam vārdam citā valodā. Neskatoties uz to dažādu iemeslu pēc viņi uzskata, ka ungāru valoda ir mazliet līdzīga somu un pat latviešu – bet tas tikai dēļ deklinācijām un uzsvariem. Lai vismaz mazliet integrētos, studentiem tiek piedāvāta iespēja apgūt ungāru valodu, ko mēs arī izmantojām. Diemžēl ikdienas sarunās mēs spējam noķert vien pāris pazīstamu vārdu un, lai saprastu kontekstu, mums būtu jāmācās vismaz vēl viens semestris.

Daži noderīgi vārdi (un aptuvenā izruna latviešu burtiem):

Jó napot kívánok! (joo napot kivānok!) – Labdien!

Köszönöm (kossonom) – paldies

Bocsánat (bočānot) – atvainojiet

Egészségére! (egišegere!) – Priekā! (saskandinot glāzes) vai Uz veselību! (kādam nošķaudoties)

Nem beszélnek magyarul. (nem beselek maģarul) – Es nerunāju ungāriski.

Egy pohár bor kérek! (Ēģ pohār bor kērek!) – Vienu vīna glāzi, lūdzu!

Kultūratšķirības, ceļojumi un ieteikumi

Ja brauc Erasmus uz Ungāriju, aizmirsti savu balles kleitu mājās – varēsi uzvilkt to tikai Ziemassvētkos un Jaunajā gadā, un tikai pēc savas vēlmes – balles, kuras tiešām var nosaukt par ballēm, mēs neatradām. Arī par augstpapēžu apaviem varu teikt gandrīz to pašu – uzvilkt varēsi, bet būsi viena no retajām. Puišiem žakete gan kādreiz var noderēt (visvairāk jau gan lai pievērstu meiteņu uzmanību..).

Ungāri uz ielām principā neēd – izņēmums var būt giroš jeb kebabs.

Pirms janvāra viņi smēķēja visur un vienmēr. Šobrīd jaunais likums pret smēķēšanu izskatās, ka darbojas.

Ja esi Ungārijā, noteikti ir jāapmeklē Budapešta, Balatona ezers, kāds vīna festivāls, SPA (kas viņiem ir ļoti iecienīta vieta) un kāds koncerts vai festivāls – viņiem ir patiešām skaistas dziesmas, un, protams,  – Pēča. J Ungārijai ir daudz robežvalstu un vajadzīgas ir vien 3-5 stundas, lai nokļūtu kādā citā valstī  - iesaku apmeklēt arī tuvējās valstis – Horvātiju, Rumāniju, Slovākiju, Serbiju, Bulgāriju, Austriju, Slovēniju. 

 

Laima Romberga, Sociālo Zinātņu fakultāte

Pievienots 01/06/2016