LLU Meža fakultātes dekāns: Attīstoties tehnoloģijām, kardināli mainām izglītības saturu
15. martā Vecauces pilī sākās ikgadējā LLU Meža fakultātes organizētā konference "Zinātne un prakse meža nozares attīstībai”, kurā norisinājās diskusijas par to, kādai vajadzētu būt meža nozares izglītībai nākotnē un kādas ir turpmākās meža nozares attīstības perspektīvas. Konference turpināsies arī 16. un 17. martā Jelgavā, kad tiks publiskoti jaunāko meža nozares pētījumu rezultāti.
"LLU Meža fakultāte strādā kopējā Ziemeļeiropas meža izglītības telpā, un mūs ar citām izglītības iestādēm vieno kopīgi izaicinājumi. Dzīvojam pārmaiņu laikā, kurā strauji attīstās tehnoloģijas, kas liek kardināli mainīt programmu saturu. Arvien lielāka nozīme ir modernajām tehnoloģijām, datorprogrammām un instrumentiem, kuru apguvē un izmantošanā ir nepieciešams laiks. Tādējādi izglītībā palielinās uzsvars uz šādu kompetenču attīstīšanu, nevis nozares tradicionālajām zināšanām,” stāsta Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis.
Turklāt arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss aicināja pārdomāt, kāda ir Latvijas mežsaimniecība un kokrūpniecība Baltijas un Eiropas kontekstā, analizējot dažādus salīdzinošos statistikas datus un atzīstot, ka Baltijas valstis ir mežu lielvalstis.
"Varam lepoties ar konkurētspējīgu izglītoto un pieredzējušo cilvēku skaitu meža nozarē, bet salīdzinājumā ar citām valstīm mūsu cilvēkkapitālam ir zema produktivitāte, kas skaidrojams ar to, ka citur tehnoloģijas attīstās ātrāk. Mums ir jārēķinās ar situāciju, kad lētāks būs robota, nevis cilvēka darbs, un ārvalstu pētnieki prognozē, ka tas var notikt jau pēc 2023. gada. Līdz ar to izglītības iestādēs jaunajai paaudzei ir jāmāca tas, ko roboti nevarēs izdarīt,” stāsta K. Klauss.
D. Dubrovskis skaidro, ka tāpat arī jāņem vērā fakts, ka ievērojami mainās sabiedrības attieksme pret mežsaimniecību un arī vēlme strādāt šajā nozarē. Ziemeļeiropas reģionā Latvija ir vienīgā valsts, kurā jauniešiem vēl ir liela interese studēt mežsaimniecību. Visi simptomi liecina, ka arī mūsu valstī šī situācija var mainīties. Kā konferencē klātesošajiem atklāja D. Dubrovskis, Igaunija šobrīd jau piedzīvo diez gan lielu studentu skaita kritumu mežsaimniecībā, bet ir pieaugums kokapstrādē, kuru vajadzētu panākt arī mūsu valstī.
Meža nozarē studējošo un arī strādājošo skaita saglabāšana ir viens no izaicinājumiem, kura īstenošana tiks plānota Latvijas Bioekonomikas stratēģijas ietvaros. LLU rektore Irina Pilvere atklāja, ka stratēģija šobrīd ir izstrādes stadijā un ka tās mērķi būs saistīti gan ar bioekonomikas nozaru attīstību, pievienotās vērtības radīšanu un inovācijām, gan sociāli atbildīgu rīcību un nodarbinātības saglabāšanu, tādējādi meklējot risinājumus, kā strauji veicināt tehnoloģiju attīstību, saglabājot darba vietas vai radot papildus vietas.
Konferenci organizē LLU Meža fakultāte sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava”. Kā atzīst dekāns Dagnis Dubrovskis, konferencē ir izdevies vienkopus sapulcēt gan mācībspēkus un zinātniekus, gan nozares pārstāvjus, kas liecina par to, ka nozares nākotne ir svarīga visiem iesaistītajiem. Turklāt mežsaimniecības un kokrūpniecības attīstības galvenais priekšnoteikums ir cieša izglītības, zinātnes un nozares uzņēmumu sadarbība.
