Par koksnes ar paaugstinātu mitrumu pētījumiem iegūst doktora grādu

"Latvijā koksne ir plaši lietots izejmateriāls būvniecībā mēbeļu  un dažādu konstrukciju ražošanā. Līmēti  kokmateriālu  lamināti ir no koksnes inženierijas produktiem  lielākais  segments  Eiropā  un  kopš 2000. gada uzrāda  pārsteidzošu pieprasījuma pieaugumu," pētījuma aktualitāti atklāj L. Laiveniece. Tradicionāli  līmēšanai  pielieto  koksni,  kuras  mitrums ir ne vairāk kā 12%, taču pētījumā izmantota koksne ar augstāku mitruma sastāvu. Ņemot vērā faktu, ka nav pietiekami daudz pētījumu par  koksnes  ar  paaugstinātu  mitrumu  līmsavienojumu izmantošanu, promocijas darba mērķis bija veikt koksnes mitruma ietekmes uz koksnes termodinamisko adhēzijas darbu un līmējuma savienojuma izturību novērtējumu.

Pētījumā iegūtie rezultāti sniedz skaidrojumu, kā ar nedestruktīvu testēšanas metodi var prognozēt līmsavienojuma starpību koksnei ar mitrumu virs 18%, kā arī promocijas darbs sniedz informāciju par kontaktleņķa noteikšanas un termodinamiskās darba aprēķina metodiku neideālai, heterogēnai koksnes virsmai ar atvērtām traheīdām. Pirmo reizi ir petīta termodinamiskā adhēzijas darba koksnes līmsavienojumiem korelācija ar praktisko adhēzijas darbu, kā arī līmsavienojuma fizikāli mehāniskās īpašības, ja par izejmateriālu izmanto koksni ar paaugstinātu mitrumu.

Sagaidāms, ka, pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, var prognozēt līmsavienojuma īpašību izmaiņas, palielinoties koksnes mitrumam. Līmju reoloģisko īpašību izmaiņas ūdens ietekmē ļauj kontrolēt līmsavienojuma veidošanas tehnoloģiskos procesus, piemēram, atvērto un slēgto montāžas laiku un līmes piemērotību. Turklāt koksnes ar mitrumu virs 14% līmsavienojumu veidošana dod ekonomisku ieguvumu laika un finanšu resursu ziņā.

Plašāk ar L. Laivenieces izstrādāto metodi un pētījuma rezultātiem iespējams iepazīties LLU Fundamentālās bibliotēkas mājas lapā.