Iegūst doktora grādu par apšu hibrīdu audzēšanu
28. augustā promocijas darbu "Apšu hibrīdu (Populus tremuloides Michx. x Populus tremula L.) audzēšanas potenciāls Latvijā" aizstāvēja Mārtiņš Zeps un ieguva doktora grādu mežzinātnē. Promocijas darba zinātniskais vadītājs ir Dr.silv. Āris Jansons.
"Mūsdienās pieaug pieprasījums pēc enerģijas no atjaunojamiem dabas resursiem, kas izraisa nepieciešamību intensificēt koksnes ieguvi. Zinātnieki prognozē, ka līdz 2020. gadam 44% no koksnes apjoma iegūs no plantācijām. Latvijā pirmie apšu hibrīdi ir izveidoti pagājušā gadsimta 50. gados, tomēr Baltijas valstīs un Skandināvijā ir salīdzinoši neliela praktiskā pieredze apšu hibrīdu plantāciju un kokaugu stādījumu izveidē un apsaimniekošanā," pētījuma aktualitāti un nozīmīgumu atklāj M. Zeps. Pašreiz esošie apšu hibrīdu klonu eksperimenti Latvijā ir sasnieguši vecumu, kad ir iespējams novērtēt to augšanu un, apvienojot iegūtos rezultātus ar rūpniecisko plantāciju apsaimniekošanas pieredzi, sniegt rekomendācijas par plantāciju un kokaugu stādījumu apsaimniekošanu. Tādēļ M Zepa promocijas darba mērķis bija novērtēt apšu hibrīdu klonus un veikt plantāciju apsaimniekošanas alternatīvu finanšu analīzi Latvijā.
Promocijas darbā pirmo reizi Baltijas valstīs apzinātas apšu hibrīdu klonu augstuma pieauguma veidošanās gaitas atšķirības starp kloniem, kā arī pieauguma saistība ar meteoroloģiskajiem faktoriem. Novērtēta meteoroloģisko faktoru ilgtermiņa ietekme uz gadskārtu platuma veidošanos, kas kopā ar augstuma pieauguma analīzi parāda apšu hibrīdu klonu augšanas potenciālu un iespējamos riskus saistībā ar sagaidāmajām klimata izmaiņām. Pirmo reizi Baltijas valstīs analizēta parastās apses dabiskā ģenētiskā daudzveidība atvasājos, kā arī kartētas atsevišķu genotipu aizņemtās platības.
Pamatojoties uz šiem novērojumiem, izstrādāta rekomendācija par pieļaujamo viena apšu hibrīda klona aizņemto platību, kā arī par optimālo klonu skaitu plantācijās. Promocijas darbā vispusīgi izvērtēta Latvijā pieejamā informācija par apšu hibrīdu klonu selekciju, klonu produktivitāti, kvalitātes rādītājiem un koksnes īpašībām. Pirmo reizi izstrādāti pamatoti klonu virsaugstuma augšanas gaitas modeļi, kas izmantojami plantāciju ierīkošanas un apsaimniekošanas finansiālajam novērtējumam (investīciju plānošanai). Raksturotas apšu hibrīdu klonu koksnes izmantošanas iespējas un veikts ekonomiskais novērtējums dažādiem plantāciju audzēšanas mērķiem.
Plašāk ar M. Zepa pētījuma rezultātiem iespējams iepazīties LLU Fundamentālās bibliotēkas mājas lapā.
