Pārlekt uz galveno saturu

LLU vides inženieri mēra SEG emisijas Latvijas purvos

2018. gada augustā, sadarbojoties vairākiem purvu ekspertiem, dabas parkā “Engures ezers” un dabas liegumos “Baltezera purvs” un “Augstroze” ir ierīkotas siltumnīcas efekta gāzu (SEG) instrumentālo mērījumu vietas, kur turpmāk LLU vides inženieri docentes Ingas Grīnfeldes vadībā veiks SEG mērījumus.

Mērījumi turpmāk tiks veikti projekta “Degradēto purvu atjaunošana CO2 emisiju samazināšanai Ziemeļeiropas zemienē” ietvaros divas reizes mēnesī. Līdzīgas aktivitātes tiek īstenotas arī Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Vācijā. Latvijā to īstenošanā Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki, kuri ir projekta partneri, piesaistījuši LLU vides inženierus. SEG monitorings nepieciešams, lai objektīvi novērtētu pašreizējo stāvokli – pirms purvu ekosistēmu atjaunošanas – un pēc grāvju aizsprostošanas un citiem apsaimniekošanas darbiem. Tādējādi varēs objektīvi novērtēt projekta ieguldījumu SEG emisiju mazināšanā un purvu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

LU un LLU zinātniekiem SEG mērījumu vietas palīdzēja ierīkot un konsultēja projekta pārstāvis Andreass Hermans no NABU, projekta vadošās organizācijas Vācijā, kā arī mērierīču ražotāja pārstāvji no Spānijas. Pēc vienotas metodikas novērojumi tiks veikti visās piecās projekta valstīs.

SEG mērījumos tiek izmantota kameru metode ar iekārtu Picarro G2508, kas pieejama LLU Meža un ūdens resursu zinātniskajā laboratorijā. Tā ļauj mērījumus veikt lauka apstākļos, ņemot gāzi tieši no kameras, ar vienas sekundes intervālu starp mērījumiem. Mērījumi tiek veikti uz speciāli ierīkotām pamatnēm, izmantojot caurspīdīgas kameras, katrā purvā trīs parauglaukumos. Lai novērstu nejaušas blakus ietekmes, ierīkotas laipas, kas ļauj piekļūt mērījumu vietām, neradot nevēlamu ietekmi uz augāju un kļūdas izmērītajā gāzu emisiju apjomā. Mērījumi ļaus novērtēt, kā mainās SEG emisijas pēc purvu atjaunošanas – ūdens līmeņa stabilizēšanas.

Paralēli tiešajiem SEG mērījumiem, izmantojot speciālos mērinstrumentus, projektā tiek izmantota tā sauktā GEST (Greenhouse Gas Emission Site Types) pieeja – netieša SEG emisiju novērtējuma metode. Tas nozīmē, ka nenotiek instrumentāli mērījumi, bet SEG emisijas un globālās pasiltināšanās potenciālu aprēķina, izmantojot veģetācijas tipu kartējumu. Katra augu sabiedrība atbilst noteiktam GEST tipam. Šī ir nesen izstrādāta, Eiropā pagaidām vēl maz izmantota pieeja. Salīdzinot ar tiešajiem mērījumiem, GEST pieeja ir relatīvi ātra un lēta. Tā kā projekts ietver arī šai pieejai jaunus veģetācijas tipus, kas konstatēti gan Latvijā, gan pārējās projekta dalībvalstīs, metode tiks aprobēta un papildināta ar jauniem GEST tipiem. Tādējādi GEST pieejas turpmākas izmantošanas iespējas kļūs plašākas.

Abu pieeju izmantošana ļaus gan novērtēt ūdens līmeņa stabilizēšanas lomu SEG emisiju mazināšanā, gan salīdzināt abas novērtēšanas metodes un to efektivitāti, kā arī izmantošanas iespējas dažādos apstākļos.

Pievienots 20/08/2018