Pārlekt uz galveno saturu

Septiņas unikālas Latvijas ceriņu šķirnes iekļautas Karaliskā botāniskā dārza kolekcijā Londonā

Attēla autors: No LLU arhīva

Šonedēļ Latvijā viesojās Karaliskā botāniskā dārza (Kew Gardens) pārstāvji, lai savai pasaules slavenajai kolekcijai pievienotu septiņas unikālas, Latvijā selekcionētas ceriņu šķirnes, kā arī vairākas citas Latvijā radītas augu šķirnes. Ceriņus un citus augus Karaliskajam botāniskajam dārzam dāvāja Dārzkopības institūts Dobelē.

Vizītes laikā Karaliskā botāniskā dārza direktors Ričards Deverells un tā Dārzkopības, apmācību un ekspluatācijas direktors Ričards Barlejs iepazina gan Rīgas parkus un dārzus, gan apmeklēja Dārzkopības institūtu Dobelē, kur iepazinās ar ievērojamāko Latvijas selekcionāru sasniegumiem. Dāvinājumā no institūta Karaliskais botāniskais dārzs saņēma sešas P. Upīša un selekcionētās ceriņu šķirnes: “Daudzpusīgais Zemzaris”, “Gaistošais Sapnis”, “Kristīne Baltpurviņa”, “Liega”, “Mazais Princis”, “Vita” un selekcionāra Laimoņa Kārkliņa ceriņu “Pērle”. Dāvinātajām ceriņu šķirnēm piemīt patiesi unikālas īpašības, piemēram, “Gaistošais Sapnis” ir rets divkrāsu ceriņš; šķirne “Kristīne Baltpurviņa” tās apbrīnotājiem dāvina vislielāko pieclapiņu laimīšu skaitu, bet “Liega” priecē ar bagātīgu ziedēšanu arī tad, kad citi ceriņi jau noziedējuši. Savukārt dāvanā no Kew Gardens institūts saņēma Butānas cipresi.

Kew Gardens direktors Ričards Deverells par Karalisko botānisko dārzu un kopumā parku būtību runā no sirds un pārliecināti: "Daba kā tāda un dārzi tai skaitā ir cilvēka spēka avots. Jo dārzi ir īsti – tie pieprasa mūsu rūpes, fizisku saskarsmi un arīdzan garīgu sapratni. Dārza kopējam jājūt zeme, jābūt labam vērotājam, jāspēj rūpēties. Mūsu dzīvēs ir pārāk daudz ekrānu, pat sociālā dzīve ir ekrāni. Tādēļ ir prieks redzēt, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas būt pie dabas vai iekopt savus dārzus. Kew Gardens ik gadus apmeklē ap 2 miljoniem cilvēku. Mēs strādājam pie tā, lai arvien vairāk cilvēku uzzinātu par dabas daudzveidību, domātu par tās izcelsmi un sargātu esošo." Visticamāk, daļa no Latvijas aizvestajiem stādiem ziemu pārlaidīs Karaliskā botāniskā dārza stikla mājās un siltumnīcās kopā ar citiem siltumu mīlošajiem augiem, lai būtu drošībā un pavasarī varētu iesakņoties vēl kārtīgāk un īstajā ceriņu ziedēšanas laikā jau priecēt apmeklētājus ar pirmajiem ziediem. Kew Gardens pārstāvji atzina, ka vizīte Latvijā viņiem ir nozīmīga jaunu ideju apmaiņai, zināšanu paplašināšanai un iespējamu sadarbības projektu attīstībai.

Inese Ebela, Dārzkopības institūta direktore, atzīst: "Kew Gardens direktoru vizīte ir liels pagodinājums, vēl jo vairāk, jo no mūsu viesiem – pasaules līmeņa dārzkopības ekspertiem, saņēmām augstu mūsu, Dārzkopības institūta, darba novērtējumu. Šī bija ne tikai dāvanu un stādu apmaiņa skaistā atvasaras dienā, bet sarunu sākums par tālāku sadarbību starp Dārzkopības institūtu un Kew Gardens ģenētisko resursu izpētē. Ideju un plānu apmaiņa, kas, cerams, nesīs labus augļus. Sagaidāms, ka nākamajā gadā Dārzkopības institūta pētnieki dosies atbildes vizītē uz Londonu."

Savukārt Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns norāda: “Mēs lepojamies ar Dārzkopības institūtu, kas atradis mājvietu Dobelē jau kopš slavenā Latvijas selekcionāra Pētera Upīša laikiem, un ar tā zinātniskajiem sasniegumiem. Šis dāvinājums un sadarbība ļaus Dobeles ceriņu vārdam izskanēt pasaulē plašāk, bagātinās karaliskā dārza krāšņumu un priecēs daudzu londoniešu un viesu sirdis.”

PAR KARALISKO BOTĀNISKO DĀRZU

Karaliskais botāniskais dārzs jeb Kew Gardens ir visā pasaulē augsti vērtēts un pazīstams ar saviem zinātniskajiem pētījumiem un izcilām augu kolekcijām. Tā mērķis ir rūpēties par augu daudzveidības saglabāšanu, attīstību un plašākas sabiedrības izglītošanu par augu un sēņu nozīmi cilvēces ikdienā. Karaliskais botāniskais dārzs ir iecienīts izglītības un tūrisma objekts gan Apvienotās Karalistes, gan ārvalstu tūristu vidū. 132 hektāri labiekārtotu dārzu ik gadu piesaista vairāk nekā 2,1 miljonu apmeklētāju. Karaliskais botāniskais dārzs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā 2003. gadā, un 2009. gadā dārzs atzīmēja savu 250 gadu jubileju. Dārza kolekcijā ir desmitiem tūkstošu augu no visdažādākajām klimata joslām, un tie apmeklētājiem apskatāmi un iepazīstami gan dārzos, gan siltumnīcās, gan īpašu apstākļu aprīkotās audzētavās.

Informāciju sagatavoja: Anna Zimele, 28650011,darzkopibas.instituts@gmail.com

Foto: Agris Šiliņš

Pievienots 06/09/2018