Pārlekt uz galveno saturu

LLU Konvents gatavojas rektora vēlēšanām

Attēla autors: No LLU arhīva

7. maijā plkst. 15.30 LLU Konvents, kas ir augstākā universitātes lēmējinstitūcija, pulcēsies LLU Aulā Jelgavas pilī, lai piedalītos rektora vēlēšanās. Rektora amatam izvirzīta viena pretendente – pašreizējā LLU rektore, profesore Irina Pilvere, kura piekritusi atkārtoti kandidēt un par kuru notiks Konventa pārstāvju balsojums.  

Aprīlī profesore I. Pilvere publiskā diskusijā prezentēja savu redzējumu par universitāti un tās Attīstības programmu 2019. – 2024. gadam, kā arī atbildēja uz klātesošo jautājumiem.

“Mūsu piedāvātā programma balstīta pašreizējā situācijā un jau sāktajos projektos, kuru īstenošana un uzraudzība būs jāveic kopīgi ar visu universitātes kolektīvu. Jau šajā rudenī plānojam sākt LLU Attīstības stratēģijas 2021. – 2025. gadam izstrādi. Līdz ar to piedāvātajā attīstības programmā vairāk ieskicētas galvenās prioritātes, kuru izvērtēšana notiks stratēģijas izstrādes laikā, piedāvājot arī atbilstošu rīcības plānu,” stāsta I. Pilvere.

Profesore pārstāv Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāti un pirmo reizi rektora amatā tika ievēlēta 2014. gada maijā, kad divās vēlēšanu kārtās ieguva lielāko balsu skaitu no 4 amata pretendentiem. Viņa ir 16. universitātes rektore un otrā sieviete, kurai uzticēts šis augstais amats.

Rektora vēlēšanās piedalīsies LLU 10. sasaukuma Konvents, kurā ir 240 pārstāvju: 160 akadēmiskā personāla pārstāvji, 50 studējošo un 30 vispārējā personāla pārstāvji no universitātes dažādām struktūrvienībām. Konventa balsojums būs pilntiesīgs, ja sēdē piedalīsies vismaz divas trešdaļas no Konventa reģistrētā sastāva.

No 1939. gada, kad atklāja toreizējo Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju Jelgavas pilī, universitāti vadījuši 15 rektori – Pāvils Kvelde (1939-1940, 1941-1944), Pauls Galenieks (1940-1941), Jānis Ostrovs (1941), Maksis Eglītis (1944), Jānis Peive (1944-1950), Amālija Cekuliņa (1950-1954), Jānis Vanags (1954-1961), Pāvils Zariņš (1961-1966), Oļģerts Ozols (1966-1976), Kazimirs Špoģis (1976-1980), Viktors Timofejevs (1980-1986), Imants Gronskis (1986-1992), Voldemārs Strīķis (1992-2002), Pēteris Bušmanis (2002-2004) un Juris Skujāns (2004-2014).

Pievienots 21/04/2019