Pārlekt uz galveno saturu

Īstenojas INTERFRAME-LV sadarbības mērķi

Attēla autors: No LLU arhīva

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) realizētā projekta “Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā –  INTERFRAME-LV” (VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi”) ietvaros 2019. gada 16. maijā Latvijas Universitātē  (LU), kas ir šī projekta dalībnieks, norisinājās jau otrā konference, šoreiz starptautiskā līmenī. Foruma darbu moderēja INTERFRAME-LV vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Biruta Sloka. Konferencei bija sagatavotas 16 pētījumu tēmu prezentācijas un 19 stenda referāti.

Vienuviet piedāvājums un pieprasījums

INTERFRAME-LV līdzās cilvēkkapitāla attīstībai, starptautisko procesu izpētei un gatavošanās jaunajam Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmas Horizon posmam ir mērķis izvērst ciešāku zinātnes un prakses kopdarbību, t. sk. lēmumu pieņemšanas līmenī. Iespēju konferencē piedalīties ministriju pārstāvjiem plaši izmantoja Labklājības ministrija, darbiniekiem gan uzdodot metodoloģiskas dabas jautājumus, gan iesakot pētījumos papildu iekļaujamos un apskatāmos aspektus.

Konferences laikā raisījās arī praktiķu ierosinātas diskusijas. Tā, piemēram, kad Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) doktorante Ina Gudele prezentēja pētījumu par digitālo tehnoloģiju izmantošanu Latvijas lauku tūrisma attīstībā un dalījās informācijā, ka tomēr daudzi komersanti par moderno rīku neizmantošanas iemeslu minējuši zināšanu trūkumu, auditorijā izvērtās diskusija par IT speciālistu sagatavošanu Latvijā – ir par maz. Kopumā pēc digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI), kas atspoguļo ES dalībvalstu progresu digitalizācijas jomā,  2018. gada rādītājiem Latvija sāk nedaudz zaudēt pozīcijas, bet ne tāpēc, ka pie mums kļuvis sliktāk – citi sākuši intensīvāk izmantot tehnoloģijas, nedrīkstam atslābt.

LU doktorants Eduards Lielpēters pamatoja tehnoloģiju izmantošanu jauniešu plašākai iesaistei publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanā un digitālās demokrātijas veidošanā Latvijā. Iedzīvotāju līdzdalība politiskajos procesos ir zema, iestādes komunikāciju vairāk veido ar konsultatīvo struktūru (padomju) starpniecību (bet tieši jauniešus mazāk interesē institucionālās formas), nevis izmanto elektronisku jautājumu un atbilžu saziņu, ir jāpāriet uz divvirziena komunikāciju. Viens no vēlamajiem veidiem būtu iestādes uzturēta mobilā lietotne vai līdzdalības aplikācija viedtālrunim. Attālinātība un atsvešinātība komunikācijā pakāpeniski samazina iedzīvotāju interesi par vēlēšanām un piedalīšanos tajās. Piemēram, jauniešu līdzdalība iepriekšējās Eiroparlamenta vēlēšanās bija zem 20 procentiem.  Turklāt ir pamats apgalvojumam, ka nepiedalīšanās pirmajās vēlēšanās jaunietim veido ieradumu to nedarīt arī tālāk, viņš tiek “pazaudēts” kā vēlētājs. Digitālā vide jāizmanto lietderīgāk – gan izglītošanai un informēšanai, gan divpusējai saziņai.

LU profesora Ata Bērziņa pārstāvētajā demogrāfijas pētniecības jomā jau iepriekšējo pētījumu laikā, t. sk. VPP EKOSOC-LV ietvaros, izvērtusies cieša sadarbība gan ar Labklājības ministriju, gan ar citām demogrāfiju pārraugošajām struktūrām valdībā un parlamentā. Jaunajā ar INTERFRAME-LV vienā VPP esošajā demogrāfijai un migrācijai veltītajā DemoMig projektā akcents ir likts uz  norisēm reģionos, ieskaitot “smadzeņu cirkulāciju” starp reģioniem. Projekta uzdevums ir izstrādāt pētniecībā balstītus ilgtspējīgus rīcībpolitikas risinājumus iedzīvotāju novecošanās un depopulācijas jautājumos, zinātnieku un politikas veidotāju sadarbības turpināšana ir abpusēji nepieciešama.

Zinātnieku un politikas veidotāju komunikācija ir svarīga arī pensiju sistēmas iespējamā uzlabošanā. Larisa Bule, LU, saistībā ar pētījumu par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspējas problēmām uzsvēra, ka sistēma ir sociāli apdraudēta, lai arī šobrīd vēl finansiāli ilgtspējīga, un pētījuma mērķis ir veicināt sociālo stabilitāti. Arī Latvijai jāattīstās saskaņā ar ES vadošo struktūru izvirzītā Eiropas Sociālo tiesību pīlāra principiem publiskajā atbalstā / sociālajā aizsardzībā un iekļautībā (t. sk. minimālie ienākumi, ienākumi un pensijas vecumdienās), līdzās vēl divām pozīcijām – vienādām iespējām darba tirgus pieejamībā un taisnīgiem darba apstākļiem. Darba ņēmēju un pašnodarbināto pensijām jābūt samērīgām ar iemaksām un pienācīgu ienākumu līmeni un cilvēka cienīgas dzīves nodrošinošām. Ir konkrēti zinātniski kritēriji arī  kategoriju “pienācīgs”, “cienīgs”, “taisnīgs” mērīšanai. Ir jātiecas uz nabadzības mazināšanu un labklājības paaugstināšanu visām iedzīvotāju grupām. Uz to virza arī Ingas Jēkabsones, LU, prezentētais pētījums par  materiālo nenodrošinātību Latvijas reģionos.

Lēmumu pieņēmējiem jāpierod pie zinātnes instrumentiem

Ludmila Aleksejeva, Daugavpils Universitāte (DU), prezentēja pētījumu par viedo pārvaldību kā attīstības instrumentu vairāklīmeņu pieejā, līdz pat uzņēmuma līmenim, skatot šo viedās pārvaldības dimensiju Latgalē. Jau iepriekšējā VPP EKOSOC-LV tika izstrādāts jauns instruments vieduma mērīšanai – viedās attīstības indekss ar kritērijiem četrās dimensijās: uzņēmējdarbība, resursi, pārvaldība, iedzīvotāji, un šajā pētījumā padziļināti ir pievērsta uzmanība pārvaldībai. Viens no secinājumiem, ka dažāda līmeņa vadītājus ir jāizglīto par zinātnes instrumentiem, jāmudina tos lietot. Tā var lauzt destruktīvus stereotipus, piemēram, par Latgales depresivitāti. Katrai teritorijai ir savs īpašais potenciāls un tāpēc katra vieta attīstās atšķirīgi, pastāv izaicinājums atrast vietas īpašās iespējas un tās izmantot, ko vislabāk palīdz paveikt zinātnes instrumenti. Tā pat negatīvākajā situācijā var atklāties pirmajā acumirklī nesaredzamas pozitīvas tendences.

Zaiga Ozoliņa, LU, iepazīstināja ar pētījumu par akvakultūras izaugsmes potenciālu, attīstības fāzēm un iespējamiem risinājumiem Baltijas jūras reģionā starptautisko ekspertu skatījumā. Lai arī jūra aizņem 1/3 Latvijas teritorijas, kā resurss tā tiek izmantota vienveidīgi, galvenokārt zvejniecībā. Pēc ekspertu vērtējuma, pagaidām jūras un piekrastes devums valsts kopējā ekonomikā ir nenozīmīgs, bet šo situāciju ir iespējams mainīt, apgūstot jaunus veidus jūras resursa izmantošanā un veicot arī būtiskus grozījumus normatīvajā regulējumā. Viens no veidiem varētu būt gliemeņu audzēšana, kas vienlaikus nozīmētu arī aļģu savākšanu un ūdens attīrīšanu, un pārstrāde, īpaši klimata pārmaiņu apstākļos. Par pētījumu ir informēta Zemkopības ministrija, kāds zvejnieks jau gatavojas eksperimentam ar gliemenēm. Varētu attīstīties zaļais mārketings, uz produkta uzlīmēm norādot vides ieguvumus.

Ekonomiskā uzvedība ekonomiskajai drošībai

Inna Dovladbekova, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), pētījumā par indivīdu ekonomisko uzvedību labklājības nodrošināšanas un uzņēmējdarbības attīstības kontekstā izcēla ekonomiskās drošības aspektu. Cilvēkam ekonomiskā drošība nozīmē spēju panākt un uzturēt sev svarīgu dzīves līmeni, tas nosaka viņa ekonomisko uzvedību un ekonomiskos lēmumus – lai sasniegtu ekonomisko drošību. Tas ir saistīts arī ar gatavību uzņemties risku. Šādā aspektā Latvijā nav pētīti ģimenes uzņēmumi, pat nav precīzas statistikas, cik to ir, bet, piemēram, Vācijā to skaits ir ļoti liels. Pētījums pievērsīsies šai uzņēmējdarbības formai Latvijā.

LU maģistrantes Yinglu Xu, Ķīna, pētījuma tēma – radikalizācijas ekonomiskās sekas, ar mērķi novērtēt radikalizācijas iespējamo negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību, analizējot Grieķijas, Itālijas un ASV piemērus. Svarīgi nepārprast radikalizācijas saturu un nejaukt to, piemēram, ar terorismu. Ekonomikas kontekstā radikalizācija var stimulēt valdību veikt ekspansīvu fiskālo politiku ar augstu budžeta deficītu, protekcionisma tirdzniecības politiku, kā tas ir bijis vērojams gan Eiropā, gan Amerikā. Tas neveicina ekonomisko drošību.

Izglītība augstai nodarbināmībai

LU doktorante Anita Līce pētījumā par profesionālās izglītības vadību nodarbināmības veicināšanai, proti, kā izglītība palīdz cilvēkam atrast darbu, analizēja sistēmas plusus un mīnusus gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Tika pievērsta uzmanība tādiem statistikas datiem, ka 36% reģistrēto bezdarbnieku ir ar profesionālās izglītības kvalifikāciju, tiesa, liela daļa ar sen iegūtu; tuvāko gadu laikā mainīsies 42% pamatprasmju. Panākumus profesionālās izglītības vadībā veicinājusi modernizēta infrastruktūra, sadarbība ar darba tirgus partneriem un darba devēju organizācijām, pedagogu tālākizglītība, programmu atjaunināšana atbilstoši darba tirgus vajadzībām u.c.; profesionālās izglītības vadību bremzē ilgtermiņa plānošanas un stratēģijas, institūciju savstarpējas koordinācijas trūkums, finansējums nesedz reālās izmaksas, zemas algas, profesionālo priekšmetu pedagogu trūkums u.c. Īpašu risinājumu prasa tāds jautājums kā augstais audzēkņu atbirums – būtu nepieciešama elastīga individualizēta pieeja gan labākajiem, gan ne tik sekmīgajiem, lai arī viņi pabeigtu mācības atbilstoši savām spējām un varētu iekļauties darba tirgū, kur trūkst darba roku.

Biruta Sloka vērsa uzmanību uz vēl citiem pētījumiem izglītības sakarā, piemēram, par darba vidē balstīto mācību pozitīvo pieredzi profesionālajā izglītībā. Ziņojums ar Ilzes Buliginas veikto aptauju – audzēkņu, izglītības iestāžu personāla un darba devēju – rezultātu apkopojumu jau ir pieņemts Ministru kabinetā, šī labā prakse būtu tālāk atbalstāma un nostiprināma, kā arī pētījuma rezultāti ir izmantoti zinātniskajās publikācijās.

logo

 

 

 

 

 

 

Sagatavoja Ausma Mukāne   

Pievienots 21/05/2019