Pārlekt uz galveno saturu

Turpina izstrādāt inovatīvus risinājumus atragošanas alternatīvām liellopu ganāmpulkos

Attēla autors: No LLU arhīva

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU, iepriekš LLU) Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes (LPTF) pētnieki ar sadarbības partneriem no Z/S "Deņevo", Z/S "Ievas", Z/S "Ķēniņkalni", Latvijas Lauku konsultācijas centra (LLKC) un biedrības "Zilā govs" turpina aizsākto pētījumu, lai izstrādātu inovatīvi tehnoloģiskus risinājumus atragošanas alternatīvām liellopu ganāmpulkos.

Stress ietekmē un atstāj paliekošas sekas ne tikai uz cilvēka, bet arī uz dzīvnieka veselību. Lai mazinātu dzīvnieka stresa līmeni, nodrošinātu augstāku izslaukumu un mazāk slimību, mūzikas atskaņošana slaukšanas zālēs, dzīvnieku novietnēs un pat ganībās var būtiski uzlabot dzīvnieku labklājības līmeni ikdienā. Mazināt stresu govīm palīdz klasiskā mūzika ar savu vienkāršumu un saprotamību, taču ne vienmēr lēna mūzika ir vispiemērotākā ganāmpulkam.

Kā stāsta Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes (LPTF) vadošā pētniece Elita Aplociņa: "Kompozīcijas, kuru ātrums ir 60 sitieni minūtē, nav tik efektīvas kā kompozīcijas, kuru ātrums ir 70 sitieni minūtē. Tas norāda, ka pārlieku lēna mūzika govīm ir sliktāk uzverama. Atskaņojot mūziku novietnēs, paaugstinās laktācijas intensitāte un barības vielu uzņemšana. Interesanti ir tas, ka govis labāk reaģē nevis uz gaišu un izklaidējošu, bet gan uz vieglu un melanholisku mūziku. Līdz ar to iesakām atskaņot mūziku, kurā sitienu skaits minūtē nav augstāks par 100 un zemāks par 60 sitieniem, tāpat arī aicinām izvēlēties tādus skaņdarbus, kuros dominē instrumentālais pavadījums."

Īstenojot 2022. gada uzsākto pētījumu, ir sagatavots mūzikas disks ar 27 atlasītiem skaņdarbiem. Šie skaņdarbi tiek atskaņoti trīs projekta partnersaimniecībās slaucamo govju mītnēs. Līdz šim konstatēts, ka tas palīdz ne tikai mazināt dzīvnieku stresa līmeni un agresivitāti, bet arī uzlabo dzīvnieku labturību un nodrošina augstākus saimniekošanas rezultātus.

Šobrīd projektā iesaistītajās saimniecībās tiek turpināta dzīvnieku novērošana un agresīvo dzīvnieku identificēšana, kā arī analizēti piena produktivitātes un kvalitātes rādītāji, kas atkarīgi gan no dzīvnieku labturības, vecuma, turēšanas, gan no stresa līmeņa, kuru raksturo kortizola daudzums siekalās. Pārskata periodā tiek veikta dzīvnieku labturības izvērtēšana, ņemot vērā izstrādātos dzīvnieku labturības novērtēšanas kontrolsarakstus. Tāpat iegūtā informācija tiek apkopota un analizēta.

"Nākamajā periodā Latvijas Lauku konsultācijas centrs un LBTU pētnieki turpinās piena pārraudzības datu iegūšanu, apkopošanu un analīzi izveidotajās elektroniskajās datu bāzēs no saimniecībām - "Ķēniņkalni", "Ievas" un "Deņevo". Veicot regulāru monitoringu ar uzstādīto videokameru palīdzību, tiks analizēta dzīvnieku uzvedība, noteiktas dzīvnieku uzvedības izpausmes un traumatisma riski. Ziemas kūts stāves periodā slaucamajām govīm tiks atkārtoti ņemti siekalu paraugi kortizola līmeņa analizēšanai, lai noteiktu, vai fermās ieviestie dzīvnieku labturības uzlabošanas pasākumi ir atstājuši ietekmi uz dzīvnieku stresa līmeni," par turpmākajiem plāniem skaidro LBTU vadošā pētniece E. Aplociņa.

Pētījumu paredzēts īstenot trīs gadu laikā, turklāt katru gadu no projektā iesaistītajām saimniecībām tiek mainīti vai uzlaboti tehnoloģiskie risinājumi. "Izmantojot projekta ietvaros iegūtos rezultātus, būs iespējams uzlabot dzīvnieku audzēšanu un turēšanu ekonomiskos rādītājus ne tikai liellopu audzēšanas saimniecībās, bet arī kazu un aitu saimniecībās. Rezultāti tiks publicēti, prezentēti semināros un lauku dienās, kā arī ar iegūto informāciju varēs iepazīties ikviens interesents," papildina pētniece E. Aplociņa.

Projekta laikā iegūtie rezultāti būs noderīgi gan vairāk nekā 2000 bioloģisko liellopu audzētājiem, gan arī konvencionālajiem piena un gaļas lopkopības uzņēmumiem, kas vēlas samazināt dzīvnieku stresu un ciešanas atragošanas laikā.

Kontaktinformācija par pētījumu: elita.aplocina@lbtu.lv un ilze.vike@lbtu.lv.

Projekts Latvijas Lauku attīstības programma 2014. - 2020. gadam pasākums 16. "Sadarbība" 16.1 apakšpasākuma: "Atbalsts EIP lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projekta īstenošanai" (Nr. 22-00-A01612-000002). Projekta uzsākts 2022. gada 1. augustā un tiks realizēts līdz 2025. gada 30. jūnijam, tā kopējais finansējums ir 393 000,00 eiro. Projektu atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Foto

Raksta fotogrāfijai ir ilustratīva nozīme (www.pexels.com).

Pievienots 09/11/2023