Dārzeņu audzēšana pamīšus slejās un augu atlieku pārstrādes produktu izmantošana dārzeņu komercražošanā, nodrošinot bioloģisko daudzveidību un efektīvu resursu izmantošanu

Izmēģinājums tika ierīkots Dārzkopības institūta Pūres izmēģinājumu laukos saskaņā ar SureVeg projekta savstarpēji saskaņoto metodiku, kas vienāda vairumam projektā iesaistīto partnerinstitūciju. Izmēģinājumā tika iekļauti divi dārzeņi – galviņkāposti un cūku pupas. Galviņkāposti dēstiem tika sēti 28. aprīlī, kasetēs, neitralizētas kūdras un augsnes maisījumā. Galviņkāpostiem tika sēta šķirne `Holsteiner Platter` Dēsti tika audzēti plēves seguma neapkurināmā siltumnīcā līdz izstādīšanas brīdim. Izmēģinājums ierīkots 26.maijā.

Plānotās aktivitātes un rezultāti

1. Veidot literatūras apkopojumu par pamīšus sleju audzēšanas tehnoloģijas (angļu val. strip cropping) ietekmi uz augsni, biotisko un abiotisko stresu mazināšanu kultūraugiem un to ietekmi uz ilgtspējību.

2. Veikt izmēģinājuma plānošanu, ieviešanu un uzskaiti atbilstoši projekta metodikai, kas izstrādāta sadarbībā ar konsorcija partneriem:

2.1. ierīkot lauka izmēģinājumus – galviņkāpostu jaukto (sleju) stādījumu ar dārza pupām, salīdzinot ar dārzeņu vienlaidu stādījumu (kontrole) un paralēli pārbaudot divu veidu augu izcelsmes augsnes uzlabotāju (digestāta un komposta) ietekmi salīdzinājumā ar kontroli (kūtsmēsli) uz kultūraugu ražību;

2.2. veikt kopšanas darbus, kā arī augsnes, augu un mēslošanas līdzekļu analīzes (nosakot N, P, K, Ca, Mg organiskās vielas un pH atšķirīgos variantos), veikt sakņu attīstības monitoringu in situ, novērtēt augsnes bioloģiskās aktivitātes parametrus (DHG un elpošana) un ražas uzskaiti izmēģinājumā atbilstoši konsorcija izstrādātajai metodikai;

3. Veikt datu apkopojumu un analīzi, gatavot publikācijas, prezentēt rezultātus konferencēs.

4. Pamatojoties uz pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem, projekta noslēgumā sagatavot informāciju lauksaimniekiem, lai nodrošinātu pētījuma rezultātu praktisko izmantošanu.

Rezultāti. 2020. gada ražas rezultāti gan kāpostiem, gan cūku pupām ir salīdzinoši augsti, bet tie nenorāda skaidru un nepārprotamu sleju efektivitāti attiecībā pret vienlaidu stādījumu. Tikai digestāta un komposta pamatmēslojuma variantā jauktajā stādījumā ir iegūta augstāka raža salīdzinājumā ar kāpostu vienlaidu stādījumu. Sistēmai kopumā jaukto stādījumu efektivitāte zemes izmantošanā pierādījās tikai digestāta pamatmēslojuma variantā.

Augsnes aktivitātes rādītāji apstiprina paraugu vākšanas laika ietekmi uz iegūtajiem rezultātiem.

Izmēģinājumā netika konstatētas būtiskas atšķirības starp izmēģinājuma variantiem augsnes aktivitātē, bet novērota tendence, ka sleju stādījums un pupu vienlaidu stādījums uzlabo augsnes mikrobioloģiskos procesus un līdz ar to arī augsnes bioloģisko aktivitāti.

Izvērtējot LER, secināts, ka visefektīvāk sleju stādījumi sevi attaisnojuši digestāta pamatmēslojuma variantā. Pēc 2020. gada LER aprēķinu rezultātiem redzams, ka sleju stādījumi ir vienlīdz efektīvs zemes platības izmantošanas veids, kā vienlaidu stādījumi konkrēto augu gadījumā.

Apkopojot 2020. gada rezultātus, redzams, ka šajā gadā sleju stādījumi pierādījušies kā līdzvērtīgs augu audzēšanas variants vienlaidu stādījumiem, vienlaikus nodrošinot bioloģisko slāpekļa saistīšanu, un augsnes auglību veicinošu procesu sekmēšanu. Pēc trīs gadu rezultātiem redzams, ka šis perspektīvs risinājums ilgtspējīgu tehnoloģiju ieviešanā un dārzeņu ražas ieguvē.